Ukrainas armija dara visu iespējamo, lai maksimāli izmantotu pašreizējo panākumu vilni karalaukā, jo konflikta iesaldēšana būtu Ukrainai ārkārtīgi neizdevīga, intervijā aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā izteicās Ukrainas drošības jautājumu eksperte Hanna Šelesta.
"Tieši tāpēc Ukrainas armija patlaban cīnās tik apņēmīgi, jo viņi saprot, ka šis ir mūsu laiks, tāpēc mums ir jādodas uz priekšu un šis moments jāizmanto. Konflikta iesaldēšana būtu ļoti izdevīga krieviem un ārkārtīgi neizdevīga mums," Rīgas konferences laikā uzsvēra ārpolitikas padomes "Ukrainas prizma" drošības programmu direktore un žurnāla "UA: Ukraine Analytica" galvenā redaktore.
Šelesta norādīja, ka nav pareizi uzskatīt, ka šis būtu labs laiks, kad Ukrainas bruņotie spēki var mazliet atpūsties un papildināt bruņojumu, jo to pašu darītu arī krievi.
"Arī krievi var pārgrupēties, krievi var apmācīt savus mobilizētos spēkus, kas patlaban ir pilnīgi bezjēdzīgi, taču ar laiku kļūs noderīgi, un krievi var arī izdomāt, kā papildināt savus munīcijas krājumus. Tagad sankciju dēļ viņi nespēj saražot dažādus ieročus, bet viņi meklē visādas izejas," viņa sacīja.
Eksperte atzina, ka patlaban ir gandrīz neiespējami noteikt, kādā tieši kara stadijā Ukraina šobrīd atrodas.
"Ir pavisam grūti pateikt, vai šobrīd uzvaram kaujā vai visā karā, jo bez jebkādām šaubām atrodamies smagu kauju pašā viducī. Tāda zibenskara, kāds mums bija Harkivas reģionā, mums vairs nebūs –tas ir pat tehniski neiespējami," norādīja Šelesta.
Šobrīd uzdevums ir atbrīvot tās teritorijas, kuras Ukraina kontrolēja līdz 24.februārim. Ukrainai ir labas cerības uz panākumiem Hersonas reģionā, tomēr pastāvot arī bažas par to, ka Krievija var veikt jaunus atriebības pasākumus.
"Nebūt negaidījām šos Irānas dronu uzbrukumus, kas notika pēdējās nedēļās. Redzot, ka krievi cenšas evakuēt kolaborantus un savus spēkus no Hersonas, rodas pavisam nepatīkamas sajūtas. Šobrīd ir trīs nākotnes scenāriji un turklāt ir apstiprinoši signāli visiem šiem trim scenārijiem," skaidroja eksperte.
Pirmais scenārijs paredzot Kahovkas hidroelektrostacijas uzspridzināšanu, otrais – taktisko kodolieroču izmantošanu Hersonas reģionā. "Varbūt ne gluži uz zemes, jo tad krievi neizbēgami apdraudētu arī paši sevi, viņi drīzāk varētu kaut ko tādu paveikt ūdenī," piebilda Šelesta.
Par trešo scenāriju liekot domāt tas, kā krievi pārvietoja savu smago bruņojumu uz Dņepras kreiso krastu, kur tas ir pavērsts Hersonas virzienā. "Tiklīdz viņi būs evakuējuši savus cilvēkus, viņi var sākt intensīvu bombardēšanu, lai paveiktu to pašu, ko darīja Harkivā un Mariupolē – pakļaut pilsētu pilnīgai iznīcībai," viņa brīdināja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
