Rimšēvičs zaudē strīdā par 151 000 eiro darba algas piedziņu  (3)

Kā ziņots, pērnā gada 24. martā, Rīgas apgabaltiesa noraidīja Ilmāra Rimšēviča prasību par 150 000 eiro algas atmaksu. Tiesā norādīja, ka spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka "atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu".

Darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā nav konstatēts.

Spriedums tika apstrīdēts kasācijas kārtībā Senātā.

Augstākajā tiesā (AT) portāls "Delfi" uzzināja, ka Senāts atzinis par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka prasītājs nepildīja Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus nevis dīkstāves dēļ, kurā būtu vainojama Latvijas Banka, bet gan tādēļ, ka to liedza procesa virzītāja, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas 2018. gada 19. februāra lēmums par drošības līdzekli un Latvijas Bankas padome šo lēmumu ar savu rīkojumu tikai izpildīja.

Senāts spriedumā norādīja, ka uz prasītāju, kurš bija īpašo amatu attiecībās, attiecināmas arī Darba likuma normas. Par pareizu atzīstams apelācijas instances tiesas secinājums, ka ar Latvijas Bankas rīkojumu prasītājs tika atstādināts no darba atbilstoši Darba likuma 58. panta pirmajā daļā noteiktajam, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

Turklāt atbilstoši Darba likuma 58.panta otrajai daļai darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija. Ja darba devēja rīkojums par atstādināšanu ir tiesisks, tad nav pamata prasīt no viņa darba algas samaksu.

Senāta spriedumā secināts, ka Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amata pienākumi nav patstāvīgi pildāmi, bet ietilpst Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos.

Par visu pienākumu (Latvijas Bankas prezidenta, Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa, Latvijas Bankas padomes locekļa) pildīšanu prasītājam pienākas viena darba samaksa. Tātad prasītāja tiesību uz darba samaksu pamatā bija atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā. Savukārt viņa pienākumi Eiropas Centrālās bankas Padomē un Latvijas Bankas padomē neveidoja patstāvīgu tiesisko pamatu darba samaksas saņemšanai.

Izskatāmajā lietā Rimšēvičs cēla tiesā prasību pret Latvijas Banku, lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu par laiku no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim 151 704 eiro.