Satversmei neatbilst biogāzes elektrostacijām noteiktās prasības enerģijas ražošanas lietderībai  (2)

Tiesā tika apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma norma, kas noteic, ka konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu. Tāpat apstrīdēta tika Ministru kabineta noteikumu "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" normas, kas regulē lietderīgumu. Lietā tika apstrīdēta šo normu atbilstība Satversmes 1. un 105. pantam. Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Savukārt Satversmes 105. pantā norādīts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

ST skaidroja, ka lieta tika ierosināta pēc vairāku komersantu pieteikuma. "Pieteikuma iesniedzējas ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar apstrīdētajās normās noteikto prasību ievērošanu. Pieteikuma iesniedzējas iebildušas pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas," skaidro tiesā.

Tiesa izbeidza lietvedību daļā par Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstību Satversmei, jo nekonstatēja ne 1., ne 105. pantā noteikto tiesību aizskārumu, kā arī daļā prasības bija nokavēts pieteikuma iesniegšanas termiņš.

Savukārt, vērtējot pieteikuma iesniedzēju iebildumus kopsakarā, ST secināja, ka lietā nepieciešams paplašināt prasījumu un vērtēja arī vēl citas MK noteikumu normas. satversmību. Minētā norma nošķir to, kāda siltumenerģija ir uzskatāma par lietderīgi izmantotu, tādēļ lietas izskatīšana bez šīs normas nebija iespējama.

ST vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes 1. pantu. Tiesa atzina, ka apstrīdētajās normas ietvertais pamattiesību ierobežojums pieņemts, pamatojoties uz likumu.

"Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Vienlaikus šis leģitīmais mērķis aplūkojams no diviem aspektiem – no vienas puses, tas ir vērsts uz energoefektivitātes un tātad vides aizsardzības veicināšanu, bet, no otras puses, tas ir vērsts uz galapatērētāju izmaksu samazināšanu, izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē," skaidrots ST spriedumā.

Tiesa secināja, ka apstrīdēto noteikumu norma, kas pilnvaro Būvniecības valsts kontroles biroju izdot administratīvo aktu gadījumā, ja ražotājs nenodrošina siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, atbilst Satversmei. Ja ražotājs nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu, norādīts spriedumā. Turklāt ikvienā gadījumā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs lemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tiek sniegts individuāls novērtējums Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

ST toties atzina, ka MK noteikumu normas, kas specifiski regulē kā iegūtā siltumenerģija ir lietderīga, nav atbilstošas Satversmei.Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo, ievērojot zinātnē paustās atziņas, kā arī MK izdotos grozījumus apstrīdētajās normās, leģitīmo mērķi bija iespējams sasniegt ar pieteikuma iesniedzēju pamattiesības mazāk iebobežojošiem līdzekļiem. Proti, pastāv alternatīvi līdzekļi, kas ļautu ņemt vērā mainīgos apstākļus, kuri ietekmē enerģijas ražošanas lietderību biogāzes elektrostacijās, – sezonalitāti, kā arī biogāzes izejvielu un iegūtās biogāzes atšķirības.

Tiesa arī uzsvēra biogāzes elektrostaciju nozīmi lauksaimniecības atlikumproduktu pārstrādē, kas palīdz sasniegt Latvijas un Eiropas Savienības kopējos mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir piešķirtas dažādiem elektroenerģijas ražotājiem – gan tādiem, kas izmanto fosilos energoresursus, piemēram, dabasgāzi, gan tādiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, piemēram, vēju, sauli, biomasu vai biogāzi. Lai arī valstij ir plaša rīcības brīvība pārskatīt valsts atbalsta shēmu, šādu izmaiņu veikšanā ir jāņem vērā tie mērķi, kuru dēļ valsts atbalsts vispār ir ieviests. Tāpat vērtējams ir arī katras izmantotās tehnoloģijas ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā un citstarp Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Proti, normatīvais regulējums, kas izstrādāts atbilstoši zinātnes atziņām, var novērst to, ka ražotāji rīkojas nesaimnieciski un negodprātīgi, un tādējādi samazināt to gadījumu skaitu, kad valsts atbalsts tiek sniegts nepamatoti, bet joprojām veicināt efektīvu siltumenerģijas izmantošanu un klimata mērķu sasniegšanu.

ST norādīja, ka daļa no tiesību normām, kuras atzītas par neatbilstošām Satversmei, ir grozītas. Tādēļ ST lēma par to Satversmei neatbilstošo tiesību normu spēka zaudēšanu, kuras nav grozītas.

Ievērojot normu saistību ar citiem aspektiem publiski tiesisko attiecību ietvaros valsts atbalsta jomā, ST atzina, ka Ministru kabinetam ir nepieciešams laiks jauna regulējuma izstrādei. Lai efektīvi novērstu pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, Satversmes tiesa atzina, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzējām apstrīdētās normas zaudē spēku no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.