AIP konceptuāli atbalsta Sporta pedagoģijas akadēmijas iekļaušanu RSU

Viņš pastāstīja, ka AIP locekļi uzklausīja LSPA rektora Jura Granta, Senāta priekšsēdētāja Ulda Grāvīša un augstskolas padomes priekšsēdētājas Sandra Rozenštokas, kā arī RSU un IZM pārstāvju viedokļus. "Ņemot vērā, ka RSU ir gatava uzņemt savā augstskolā LSPA, tika panākta vienošanās veidot darba grupu, lai precizētu IZM rīkojuma projektu, lai LSPA reorganizācijas rezultātā LSPA iekļautu RSU kā struktūrvienību, kas saglabā savu identitāti. RSU apsolīja, ka LSPA varēs turpināt īstenot savas studiju programmas esošajā augstskolas ēkā," norāda Teikmanis.

Viņa ieskatā no augstskolu integrācijas un konsolidācijas viedokļa tas ir tāds risinājums, uz ko būtu jātiecas, lai nenotiktu augstskolu iznīcināšana, vienkārša pārņemšana.

Darba grupā iekļaus abu augstskolu un IZM pārstāvjus, lai rīkojumā precizētu neskaidros jautājumus. Arī reorganizētās Latvijas Jūras akadēmijas (LJA), ko šovasar nodeva Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārraudzībā, rektore Kristīne Carjova ieteikusi ātrāk pieņemt lēmumu, lai ir vairāk laika pašam reorganizācijas procesam, kurā var atklāties iepriekš neprognozētas nianses. Carjova piekritusi iesaistīties darba grupā, pastāstīja Teikmanis.

Plānots, ka LSPA varētu iekļaut RSU no 2026. gada.

LETA jau vēstīja, ka AIP bija saņēmusi IZM rīkojuma projektu par LSPA reorganizāciju, to konsolidējot ar RSU. Teikmanis norādīja, ka IZM rīkojuma projekts paredz LSPA pievienošanu RSU, nosakot, ka reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes statusā kā struktūrvienība.

IZM rīkojuma projektu AIP lūgusi saskaņot strauji, proti, līdz 28.oktobrim, kas liecinot par IZM vēlmi šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā iespējami ātri.

Teikmanis piebilda, ka jau ilgāku laiku notiek sarunas arī par Banku augstskolas reorganizāciju, taču IZM rīkojumu par to AIP neesot saņēmusi. Neskatoties uz to, ka Liepājas Universitāte (LiepU) jau šā gada februārī ir parakstījusi nodoma protokolu par augstskolas reorganizāciju, juridisko neskaidrību dēļ reorganizācija uz priekšu nevirzās. Līdzīga situācija esot arī ar Daugavpils Universitātes (DU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) reorganizāciju.

LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne apstiprināja, ka LSPA vadība ir uzaicināta uz AIP sēdi, kur lems par LSPA tālāko darbību. Paužot LSPA nostāju, Āķe-Vīksne norāda, ka augstskolas ieskatā reorganizācijas process ir sasteigts, neapdomāts. "Visaktuālākais jautājums ir par to, kāds taustāms ieguvums no reorganizācijas būs sporta nozarei. Katrai nozarei tomēr ir nepieciešama sava akadēmiskā vide, jo tā veicina nozares attīstību," LSPA pārliecību pamato augstskolas pārstāve.

Viņa apstiprina, ka LSPA līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga sadarbība ar RSU, gan pētnieciskos, gan starpdisciplināros pētījumos, gan promocijas darbu aizstāvēšanā, kur RSU ir konsultējuši LSPA mācībspēkus, gan LSPA mācībspēki konsultējuši RSU kolēģus.

Āķe-Vīksne uzsver, ka LSPA strādā veiksmīgi un tai visās studiju programmās budžeta vietas vienmēr ir aizpildītas ar studēt gribošiem jauniešiem. Par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem ir izveidots Veselības aprūpes sportā izpētes centrs ar inovatīvu tehniku un tiek slēgti līgumi ar sporta nozares organizācijām par pētniecību.

"Pašlaik šāda steiga nav saprotama un uzskatāma par apzinātu stresa radīšanu akadēmiskajā vidē un patlaban IZM pieeja īpaši neatšķiras no 2017.gada 3.janvāra paziņojuma par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu. Policijas akadēmijas likvidēšanu valdība jau ir atzinusi par kļūdu un dibina jaunu augstskolu. Diemžēl arī pedagogu izglītības sistēmā acīmredzamu ieguvumu kopš 2017.gada nav. Gaidīsim AIP sēdi, kurā tad varētu gūt lielāku skaidrību par LSPA nākotni," norāda Āķe-Vīksna.

Kā aģentūrai LETA norāda IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa, IZM neplāno pieteikt valdībā šādu jautājumu jau nākamnedēļ, un jautājums par augstskolu reorganizāciju netiek gatavots steigā.

Viņa atgādina, ka lēmums par to ir apstiprināts šā gada pavasarī saskaņā ar 2022.gada 1.februārī Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem". 2021.gada 14.septembrī valdībā tika apstiprināts rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem". Apstiprinot rīkojumu, ministrijai uzdeva, ievērojot Augstskolu likuma 11.pantā noteikto par augstskolu apvienības un augstskolu apvienības padomes izveidošanu valsts augstskolu reorganizācijas ietvaros, sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā rīkojuma projektu par LiepU, DU un RTA reorganizāciju.

Šie lēmumi sagatavoti sadarbībā ar iesaistītam augstskolām, nozari pārstāvošām organizācijām un virzot tos izskatīšanai valdībā, ministrija iebildumus nav saņēmusi, piebilst Bērziņa.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, RTA, LiepU, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.

Ministrija, ievērojot noteikto kārtību un labas pārvaldības principus, paredz iesniegt jautājumu saskaņošanai ar iesaistītajām augstskolām, Augstākās izglītības padomi un ministrijām. Kad jautājums tiks saskaņots, tad jautājums tiks virzīts uz Ministru kabinetu izskatīšanai, uzsver Bērziņa.

IZM atgādina, ka Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam norādīts, ka politikas stratēģiskais virsmērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams uzlabot zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un palielināt to starptautisko konkurētspēju. Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem arī visām augstskolām ir jākvalificējas zinātniskās institūcijas statusam un jāveic zinātniskā darbība. Augstākās izglītības reformu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas augstākās izglītības iestādes.

Ņemot to vērā, ministrijai jāsagatavo rīkojumu projekti iepriekš valdības lemto uzdevumu izpildei, proti, par LSPA un Banku augstskolas integrāciju Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ekosistēmā. Plānots, ka LSPA un Banku augstskola kā autonomas RSU struktūrvienības saglabās savu nosaukumu, identitātes pazīmes un tradīcijas. Jaunās RSU struktūrvienības būs daudz spēcīgākas un nodrošinās augstākās izglītības publisko resursu koplietošanu un optimizāciju, piemēram, studentu pakalpojumus, IT sistēmas, projektu vadības, juridiskos un citus resursus.

Tāpat plānots veidot spēcīgu un mūsdienīgu universitāti Latgalē, apvienojot RTA un DU, kas būs tiesīgas lemt par savu nosaukumu, identitātes pazīmēm un tradīcijām. No jauna veidotajai universitātei jākļūst par kvalitatīvas izglītības un pētniecības centru, lai sekmētu sadarbību ar vietējo industriju, mazinātu smadzeņu aizplūšanu un palielinātu Latgales ieguldījumu Latvijas kā nacionālas valsts attīstībā, drošībā un noturībā.

LiepU plānots integrēt zinātnes universitātes ekosistēmā, izveidojot spēcīgu un mūsdienīgu zinātnes universitātes ekosistēmu Liepājā, kas sniegs iespēju iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību Kurzemē sociālās zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, inženierzinātnēs un veselības aprūpē, ļaus paaugstināt zinātnisko kapacitāti, nostiprināt sadarbību ar vietējo industriju, kā arī palielināt augstākās izglītības un pētniecības atdevi. IZM norāda, ka pie LiepU jautājuma tiek aktīvi strādāts un notiek pārrunu process, tādēļ tā vēl nevaram nosaukt konkrētu zinātnes universitāti.

RSU rektors profesors Aigars Pētersons norāda, ka gadījumā, ja valdība saskatīs ieguvumus un lems, ka šāda augstskolu konsolidācija ir nepieciešama, RSU kā valstiski atbildīga zinātnes universitāte pildīs šo lēmumu. "Gan Banku Augstskola, gan LSPA pieņems savu lēmumu, ar kuru no zinātnes universitātēm viņi turpmāk sadarbosies. Rīgas Stradiņa universitātes durvis ir atvērtas," uzsver Pētersons.

Kā vēstīts, Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece uzskata, ka steigā virzot augstskolas apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij, uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.

Viņa uzsvēra, ka Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros AIP un Ministru kabinets, pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiktu Latvijas tautsaimniecībai un izglītībai labvēlīgā veidā - pārdomāti un sistēmiski.

Peisenieces vērtējumā, IZM augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.

Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabājot Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau šobrīd nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.

Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums - identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi - integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un šobrīd, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.

Ar nolūku apzināt vajadzības, ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem - audita un konsultāciju uzņēmumiem "EY", "KPMG", "BDO Latvia", kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.