Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), reaģējot uz patvaļīgo dižkoka nozāģēšanu, pieprasa pašvaldības domei paskaidrojumus, tostarp par tās pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem dome atcēlusi būvvaldes lēmumu par būvdarbu apturēšanu, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Ministrijā skaidro, ka VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde jau ilgstoši pašvaldībai un novada būvvaldei ir norādījusi uz prettiesisko būvniecību, tai skaitā uz būvdarbu apdraudējumu novada dižkokam.
Ministrija pašvaldībai jau 2022. gada 16.februārī norādīja, ka "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nepārprotami nosaka, ka dižkoka teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Turklāt neatkarīgi no tā, vai koks ir dabā apzīmēts ar atpazīstamības zīmi, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība.
VARAM atgādina, ka pašvaldība ir atbildīga par būvvaldes tiesisku rīcību.
Ministrija vairākkārt Mārupes novada pašvaldībai un būvvaldei ir pieprasījusi paskaidrot izsniegtās būvatļaujas tiesiskumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par 2022. gada 7. jūlija ārkārtas sēdē lemto, atjaunot iepriekš tiesas procesā apstrīdēto būvatļauju darbību un sniegt skaidrojumu, kā un kad pašvaldība šo prettiesisko rīcību novērsīs.
Iestādes ministrijai neesot atbildējušas pēc būtības un uzskatīja, ka pārkāpums pret dabas pieminekļiem nav noticis.
DAP vairākkārt sazinājās ar pašvaldību un būvvaldi, aicinot sniegt informāciju un pārtraukt būvdarbus. Tāpat iestāde savlaicīgi vērsusies gan Valsts policijā, gan Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Mārupes novada būvvaldes rīcības tiesiskumu, gan nosūtījusi Valsts vides dienestam pieprasījumu dižkokam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, norāda ministrija.
Ritot tiesvedībai, DAP atkārtoti sniegusi informāciju Administratīvā rajona tiesai, ka Mārupes novada būvvaldei, lemjot par būvatļauju izsniegšanu, bija rūpīgi jāiepazīstas ar ģenerālplānu un jāpārliecinās, vai būves novietojums atbilst visām normatīvo aktu prasībām, kas jebkādā veidā var liegt ēku būvēt konkrētajā teritorijā. Tai skaitā bija jāpārliecinās, ka plānotā ēka atrodas ārpus valsts nozīmes aizsargājama koka (dižkoka, parastā ozola ar stumbra apkārtmēru 1,3 metrs augstumā no sakņu kakla 4,31 metrs) aizsargājamās teritorijas.
Ministrija secina, ka Mārupes novada būvvalde nav rūpīgi un atbildīgi pildījusi savus pienākumus – nav pietiekami rūpīgi iepazinusies ar ģenerālplānu, nav pievērsusi uzmanību faktam, ka tajā ir atzīmēts dižkoks un nav pārliecinājusies, ka iecerēto būvju novietojums zemes gabalā neatbilst tiesiskajam regulējumam.
Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" nepārprotami norāda uz dižkoku nozīmi, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tai skaitā aizsargājamie koki, un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.
Jau ziņots, ka trešdien, 26. oktobrī, Mārupes novada pašvaldības policija saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku rīcību, nozāģējot dižozolu Kantora ielā 115 un 117.
Mārupes novada pašvaldība nosodījusi šādu rīcību. Pašvaldībā arī norāda, ka šobrīd tās rīcībā nav informācija par to, kurš pastrādājis šo nodarījumu.
Savukārt Valsts policijā par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par patvaļīgu koku ciršanu, par ko draud arī cietumsods līdz trim gadiem, bet DAP lūgs sākt vēl vienu procesu par dabas pieminekļa iznīcināšanu, par ko draud ievērojams naudassods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
