Egils Levits
Foto: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja

"Valdībai, modernai valdībai mūsdienīgā parlamentārajā demokrātija ir jāatspoguļo tās valdības prioritātes, ko valdība grib īstenot," vaicāts, vai atbalsta jaunas ministrijas iespējamu izveidi Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Valsts prezidents Egils Levits.

"Tagad tik tiešām redzams, ka enerģētika, zaļais kurss, klimats ir pirmās prioritātes jautājums – mums ir jābūt atbildīgai ministrijai par šiem jautājumiem – mēs nevaram ar veco struktūru risināt jaunās problēmas," teica Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, struktūrai jāpiemērojas problēmai un tās risināšanai, "un tas ir normāli".

"Tas, ka arguments ir, ka mums tā vienmēr ir bijis, tas nav arguments. Šī valdība nedrīkst atstāt stagnātisku iespaidu un nedrīkst būt stagnātiska," akcentēja Levits.

"Ja ir problēma, tā ir jārisina un tam jāatspoguļojas arī valdības struktūrā," viņš izteicās.

Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā pauda Levits.

Levits pirmdien kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.

Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs – sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas – "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība" – ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.

Tālākās sarunās koalīciju veidojošajām partijām būs jāvienojas par valdības struktūru, par personālijām un par valdības darāmo darbu deklarācijas izstrādi, bet pašlaik neizskatās, ka pie šiem jautājumiem būtu sākts darbs, piebilda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka tikai tad varēs redzēt, vai koalīcija veidojas darbaspējīga, un tikai tad varētu sekot oficiāla nominācija Kariņam veidot valdībai. Premjera amata kandidāta nominēšanas brīdī valdības deklarācija var nebūt pabeigta, bet vismaz jābūt izstrādātai daļai no tās un jābūt skaidrībai, ka partneri spēj vienoties par galvenajiem jautājumiem, piebilda politiķis.

Levits gribētu, lai koalīcijas vienotības nodrošināšanai tiktu paredzēts jauns instruments un sadarbības dokumentos būtu ierakstīts – ja gadījumā kādas frakcijas dēļ izgāžas koalīcijas virzīts projekts, tad Ministru prezidentam tiek paredzētas tiesības prasīt no šīs frakcijas deleģēta ministra atkāpšanos. Koalīcijā par dažādiem lēmumprojektiem ir jādiskutē, bet tad, kad lēmumi ir pieņemti, pie tiem ir jāturas, savu pozīciju skaidroja Levits.

Kā uzsvēra prezidents, nedrīkstētu veidoties situācija, ka vispirms nobalso par valdības izveidi un ministri "iesēžas krēslos", un tikai tad domā, ko darīt. Gribu, lai tā ir attīstības, nevis stagnācijas koalīcija, pauda Levits.

Aizejošās Saeimas darbu Levits novērtēja kā viduvēju – šis tas esot ticis padarīts, bet par maz, un jaunajai valdībai esot jāizdara vairāk.

Jau ziņots, ka "Jaunās vienotības" '(JV) un "Apvienotā saraksta" (AS) tikšanās laikā piektdien 28. oktobrī, vienošanās panākta ap 95% jautājumu, bet nav vienošanās par JV priekšlikumu izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju, sacīja AS politiķis Uldis Pīlēns.

Viņa ieskatā, ministrijai tiktu pārliktas iespaidīgas funkcijas no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), daļēji skarot arī Finanšu ministrijas atbildības sfēras. AS uzskata, ka ministrijas izveidei neesot pietiekama pamatojuma, lai mainītu lietu kārtību.

Krīzes laikos nav saprātīgi veidot jaunu ministriju, pauda Pīlēns, sakot, ka viņam nav pārliecības, ka tas būtu īstais ceļš, kas valdībai ejams.

AS pārstāvis apgalvoja, ka izteiktās pretenzijas pret jaunās ministrijas veidošanu nenozīmē, ka politisko spēku neinteresē strukturālu pārmaiņu enerģētikas jomā savienošana ar klimata pārmaiņām, taču politiķus nepārliecina piedāvātais risinājums. Līdz ar to sarunas šajā jautājumā AS un JV vēl plānots turpināt, norādīja politiķis.

Savukārt AS politiķis Māris Kučinskis "Jaunās vienotības" (JV) piedāvājumu par enerģētikas ministrijas veidošanu nodēvējis par nekompetentu, vai arī plānu iedzīvoties.

JV un AS domstarpības par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu turpinās risināt pirmdien, 31.oktobrī.

Darbu pie sadarbības memoranda par darbu jaunajā valdības koalīcijā paredzēts turpināt JV un AS tikšanās reizē pirmdien pulksten 9 JV birojā Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12-3.

Ņemot vērā atšķirīgos uzskatus par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu, AS ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, secināms no JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paustā piektdien, 28. oktobrī, pēc JV un AS tikšanās.

Savukārt AS politiķis Edvards Smiltēns sacīja, ka sabiedrība un apstākļi prasa, lai AS un JV panāktu vienošanos arī vienīgajā atlikušajā punktā, kurā ir atšķirīgi viedokļi. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot valdību laikā, kad jārisina vairāki svarīgi jautājumi, tajā skaitā, energocenas un valsts drošība.

Vaicāts par Kariņa teikto, ka vienošanās par jaunās ministrijas izveidi ir izšķirīga valdības veidošanā, AS politiķis Pīlēns paudis, ka "ultimātu valodā runāt nav pareizākais veids, kā runāt".

Tikmēr JV un Nacionālā apvienība par sadarbības memoranda tekstu vienošanos pēc būtības jau esot panākušas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!