Politiskais spēks "Jaunā vienotība" (JV) un Apvienotais saraksts (AS) joprojām nav panākuši vienošanos par Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi, tomēr JV līderis Krišjānis Kariņš uzskata, ka šajā jautājumā "briest kompromisa gars", par ko potenciālie koalīcijas partneri spriedīs trešdien, 2. novembrī.
Pēc tikšanās ar AS Kariņš mediju pārstāvjus informēja, ka nākamās valdības viens no centrālajiem uzdevumiem būs nodrošināt neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošināt konkurētspējīgs energoresursu cenas, vienlaikus domājot par klimata mērķu sasniegšanu. Kā piemēru viņš minēja Eiropas apņemšanos 2035. gadā atteikties no auto ar iekšdedzes dzinējiem, kam Latvijai ir jāgatavojas, lai ne tikai radītu atbilstošu transporta infrastruktūru, bet arī nodrošinātu pietiekamus energoresursus.
Tāpat Kariņš mudina risināt nodarbinātības jautājumus, lai cilvēki varētu pārkvalificēties un iegūt labāku darbu. Jārisina arī esot jautājums par atbildīgo par bērnu lietām, kas pēc Kariņa domām ir sistēmiski palikusi bez valsts atbalsta.
Kariņš arī mudina risināt valsts pārvaldes digitalizācijas jautājumus, kā negatīvu piemēru minot platformu "e-veselība". Lai visas šīs problēmas risinātu, Kariņš vēlas pārkārtot valdības darbu.
"Pēc sarunā ar AS secinu, ka briest kompromisa gars, lai virzītos uz priekšu," secināja Kariņš, piebilstot, ka šonedēļ politiskie spēki vēl tiksies, lai pārrunātu jautājumu par jaunas ministrijas izveidi. Premjers atgādināja, ka bez jaunas ministrijas Latvija nesasniegs neatkarību no Krievijas energoresursiem.
AS pārstāvis Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar JV mediju pārstāvjiem sacīja, ka abi politiskie spēki ir vienisprātis par klimata mērķu sasniegšanu racionālā veidā, kā arī īsā termiņā panākt neatkarību enerģētikā un nodrošināt Latvijas ekonomikai konkurētspēju. "Mēs esam pēdējā metrā, lai panāktu vienošanos par memorandu," secināja politiķis.
Savukārt AS pārstāvis Edgars Tavars piebilda, ka politiskie spēki vēl nav vienojušies par jaunas ministrijas izveidi, jo AS ir bažas par to, vai šādi necietīs vides jautājumi un netiks radīti riski videi, piemēram, vai, pievienojot jaunajai ministrijai vides jautājumus, necietīs vides aizsardzība, depozīta sistēma, jūras aizsardzība u.c. jautājumi.
Vaicāti, vai AS joprojām ir iebildes pret jaunas ministrijas izveidi, Smiltēns atbildēja izvairīgi, norādot, ka to, kā sasniegt kopīgi nospraustos mērķus enerģētikā, diskusijas turpinās trešdien.
Jau vēstīts, ka mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām notiek potenciālā koalīcijas sarunas, kuras vada parlamenta vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) ar Krišjāni Kariņu kā iespējamo nākamās valdības vadītāju.
Sākotnēji JV vēlējās veidot četru politisko spēku koalīciju kopā ar Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie". Šādam modelim nepiekrita AS un NA, tāpēc JV piedāvāja "Progresīvajiem" vadīt kādu no JV ministrijām, tomēr "Progresīvie" šo piedāvājumu noraidīja, tāpēc koalīcijas sarunas tika turpinātas trīs politisko spēku starpā.
Lai turpinātu koalīcijas sarunas, JV piedāvāja pārējiem potenciālajiem partneriem vienoties par sadarbības memorandu, kurā iezīmēti turpmāk darāmie darbi. Visi partneri pauda gatavību parakstīt memorandu, tomēr AS iebilda pret JV ieceri veido jaunu Enerģētikas, klimata un vides ministriju. Kariņš paziņoja, ka gadījumā, ja AS nepiekritīs jaunas ministrijas izveidei, viņa vadīta valdība varētu arī netapt.
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 31. oktobri, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka modernai valdībai mūsdienīgā parlamentārajā demokrātija ir jāatspoguļo tās valdības prioritātes, ko valdība grib īstenot.
"Tagad tik tiešām redzams, ka enerģētika, zaļais kurss, klimats ir pirmās prioritātes jautājums – mums ir jābūt atbildīgai ministrijai par šiem jautājumiem – mēs nevaram ar veco struktūru risināt jaunās problēmas," teica Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
