Veicot pastiprinātu zvejas kontroli, mēneša laikā veikta 151 pārbaude lašu un taimiņu nārsta upēs

Mēneša laikā veiktas 151 iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes pārbaudes, atrasti un izņemti 85 nelegālie zivju tīkli, no kuriem 16 jūras piekrastē. Izņemti 23 nēģu zvejai paredzēti bunduļi un divu nēģu murdi. Uzsāktas 11 administratīvā pārkāpuma lietas - sešas par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem un piecas par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos.

"Savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kura ir jāsaglabā kā mūsu nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami. Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši mūsu upēs ir tikai ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Dabīgo lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā. Jāatzīmē, ka lašveidīgo zivju populāciju ietekmē ne tikai nelikumīga zveja, bet lielā mērā arī piemērotu nārsta vietu trūkums upju aizaugšanas dēļ, kā arī klimata pārmaiņas, kas ietekmē nokrišņu daudzumu un ūdens temperatūru," par zivju resursu sargāšanas nozīmi stāsta VVD zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Pēc VVD inspektoru novērojumiem un no sabiedrības saņemtajiem ziņojumiem secināms, ka zivju migrācija un nārstošana oktobra beigās sākusi pārvietoties uz mazajām upēm līdz ar to arī kontroles darbs tiks pastiprināts tieši mazajās upēs. Ar mērķi novērts jebkādas pretlikumīgas darbības, zvejas kontroles reidos, kopā ar VVD inspektoriem no visiem Latvijas reģioniem, piedalās gan sabiedriskie vides inspektori, gan pašvaldību un valsts policijas pārstāvji. Pārbaudēs aktīvi tiek izmantots ar termokameru aprīkots bezpilota lidaparāts, kas arī diennakts tumšajā laikā ļauj pamanīt pārkāpumu veicējus.