CVK nāk klajā ar priekšlikumiem 15. Saeimas vēlēšanu kārtības pilnveidošanai

Otrdien, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca 14. Saeima un iecēla pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kurā tika izskatīts CVK vadītājas Kristīnes Bērziņas ziņojums par 14. Saeimas vēlēšanu norisi un rezultātiem.

Ziņojuma noslēgumā CVK vadītāja norāda uz dažiem nepieciešamajiem uzlabojumiem Saeimas vēlēšanu kārtībā, gatavojoties 2026. gada Saeimas vēlēšanām, kur nepieciešama arī likumdevēja iesaiste.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būtu nepieciešams pārskatīt Saeimas vēlēšanu likuma 48.1 panta nosacījumus par balss nodošanas glabāšanā vēlēšanu iecirkņu skaitu un darba laiku, samazinot likumā noteikto slieksni balss nodošanas glabāšanā iecirkņu izveidošanai – 20 000 vēlētāju – vismaz uz pusi vai paredzot, ka katra pašvaldība pati var izvērtēt un noteikt vēlamo balss nodošanas glabāšanā iecirkņu skaitu. Tāpat būtu nepieciešams pārskatīt balss nodošanas glabāšanā darba laiku, salāgojot to ar vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās.

Balss nodošanas glabāšanā iecirkņu skaita un darba laika pagarināšana varētu palīdzēt mazināt rindas vēlēšanu iecirkņos balss nodošanas glabāšanā dienās, kā arī vēlēšanu dienā.

Līdzšinējā vēlēšanu pieredze liecina, ka vēlēšanu zīmju skenēšanai balsu skaitīšanā ir vairākas priekšrocības, tai skaitā ātrāka un precīzāka par kandidātiem nodoto balsu uzskaite, lielāka balsu skaitīšanas caurskatāmība un kontrole. Līdz ar to CVK ieskatā būtu nepieciešams zīmju skenēšanu noteikt kā obligātu visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā, paredzot arī pienākumu valstij nodrošināt pašvaldības ar skenēšanai nepieciešamo tehniku, kas ir vienveidīga, pārbaudīta un droša.

Vienlaikus ar šo nosacījumu nepieciešams izsvērt, kādos gadījumos, termiņos un kāds ieinteresēto personu loks ir tiesīgs pieprasīt skenēto vēlēšanu zīmju caurskatīšanu, kā arī nepieciešams regulējums skenēto vēlēšanu zīmju uzglabāšanai.

Pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām būtu nepieciešams atteikties no Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā noteiktās prasības, ka, lai izveidotu vēlēšanu iecirkni ārpus pārstāvniecību telpām, nepieciešams savākt 36 vēlētāju parakstus.

14. Saeimas vēlēšanu pieredze un atsauksmes no diasporu pārstāvjiem liecina, ka šo prasību vēlētāju izkliedētības dēļ izpildīt bija grūti, turklāt parakstītāju dati iesniegumos ierakstīti neskaidri vai nepilnīgi, kas rada papildu slodzi arī Centrālajai vēlēšanu komisija, datus precizējot.

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, būtu nepieciešama diskusija par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa attālināšanu no vēlēšanu dienas, piemēram, salāgojot to ar priekšvēlēšanu aģitācijas sākuma laiku – 120. dienu pirms vēlēšanām. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai agrāku laiku pirms vēlēšanām būtu vairākas priekšrocības.

Pirmkārt, ilgāks laiks deputātu kandidātu pārbaudēm, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanai, iespiešanai un nogādāšanai vēlēšanu iecirkņos, kas samazinātu arī vēlēšanu zīmju iespiešanas izmaksas. Otrkārt, savlaicīgāka informācija par vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un pieteiktajiem kandidātiem, kas būtiski vēlētājiem ārvalstīs, kuri plāno balsot pa pastu, un medijiem, kuriem, veidojot raidījumus, kas tiks pārraidīta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, jāievēro nosacījums, ka šajā laikā raidījumos nedrīkst piedalīties deputātu kandidāti.

Lai izpildītu saistības, kuras Latvija apņēmusies īstenot ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām", piemēram, nodrošināt, ka balsošanas procedūras, objekti un materiāli ir atbilstoši, pieejami, viegli saprotami un lietojami vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepieciešams apsvērt noteiktu prasību un pasākumu, kas veicinātu vēlēšanu pieejamību vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem, nostiprināšanu vēlēšanu likumos.

Lai gan šis jautājums nav tieši saistīts ar vēlēšanu likumu grozījumiem, tomēr CVK aicina 14. Saeimu, izstrādājot un ieviešot grozījumus vēlēšanu likumos vai plānojot jauninājumus vēlēšanu kārtībā, paredzēt arī atbilstošu finansējumu šo pasākumu īstenošanai. CVK jau šobrīd trūkst resursu, lai vēlēšanu sagatavošanā piesaistītu nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus. Piemēram, komisijā trūkst finansējuma, lai atļautos algot projektu vadītāju, iepirkumu speciālistu. Lai gan CVK tiek uzticēts ieviest jaunus IT risinājumus, divu gadu laikā nav ticis atbalstīs finansējums IT nodaļas izveidei.

Tāpat norādīts, ka mūsdienās, kad vēlēšanās arvien plašāk tiek pielietoti dažādi IT risinājumi, nepieciešams rīkot Eiropas sliekšņa iepirkumus, plānot un īstenot dažādus projektus sabiedrības informēšanai, izglītošanai, vairs nav pietiekami, ka budžets vēlēšanu sarīkošanai tiek piešķirts tikai vēlēšanu gadā, atbilstošs finansējums būtu nepieciešams arī pirmsvēlēšanu gadā, bet IT risinājumu ieviešanai – vēl laicīgāk.

CVK ziņojumā arī teikts, ka 13. Saeimas darbības laikā neatrisināts palicis jautājums par atbildīgo iestādi, kuras pienākumos ietilptu vēlēšanu sistēmas attīstība. Atbilstoši likumam "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" CVK kompetencē pašlaik ietilpst nodrošināt vienveidīgu un pareizu vēlēšanu likumu piemērošanu. Tajā pašā laikā tādi mūsdienu sabiedrībā svarīgi jautājumi kā vēlēšanu procesa attīstība vai vēlētāju līdzdalības veicināšana šobrīd neietilpst nevienas iestādes pienākumos, līdz ar to likumsakarīgi, ka šie procesi netiek apzināti vadīti un to īstenošanai nav atvēlēts atbilstošs finansējums.

Jau ziņots, ka Bērziņa atkārtoti nekandidēs uz CVK priekšsēdētājas amatu.