14. Saeimas deputāti otrdien, 1. novembrī, par parlamenta priekšsēdētāju iecēla no Apvienotā saraksta (AS) ievēlēto Edvardu Smiltēnu.
Pēc tam, kad tika apstiprinātas visu 99 deputātu pilnvaras, parlamentārieši lēma par jaunā sasaukuma spīkeri.
AS pārstāvis Edgars Tavars šim amatam virzīja Smiltēnu, savukārt no "Stabilitātei!" ievēlētā deputāte Svetlana Čulkova Saeimas spīkera amatam virzīja savas partijas līderi Alekseju Rosļikovu.
Kopumā balsoja 98 deputāti, bet par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes. Par Smiltēnu nobalsoja 82 deputāti, bet pret balsoja 11. Savukārt par Rosļikovu nobalsoja 11 deputāti, bet 82 deputāti bija pret.
Pēc balsojuma apstiprināšanas Smiltēns Saeimas prezidijā nomainīja līdzšinējo Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci (NA).
Smiltēns īsā preses konferencē pauda pateicības vārdus Mūrniecei, kura Saeimas spīkera amatā ir "visilgāk strādājusi un uzlikusi ļoti augstu kvalitātes latiņu, uz kuru būs tiekties".
Tāpat viņš norādīja, ka Saeimas ēkā šodien atrodas Ukrainas vēstnieks Latvijā Olseksandrs Miščenko, ar kuru tikušies Smiltēns un Mūrniece. "Tas simboliski iezīmē turpinātību, ko veica Mūrniece un ko turpināšu es – tas ir stingrs un nelokāms atbalsts Ukrainai," uzsvēra Smiltēns.
Vērtējot turpmākos darāmos darbus, jaunieceltais Saeimas spīkers sacīja, ka šis parlaments mantojumā saņems vairāk nekā 70 nepieņemtus likumprojektus, tostarp ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu saistītos.
Tāpat Smitēns atzina, ka viņš rosinās līdzās starptautiskās sadarbības deputātu grupām veidot deputātu grupas, kuru darbs tiks koncentrēts uz reģioniem – Latgali, Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Rīgu. "Deputāti ir ievēleti no šiem apgabaliem. Cilvēki šos deputātus grib redzēt uz vietas, lai saņemtu atskaiti par paveikto. Būt arī pareizi nolemt, ka nebūs nekādu deputātu grupu sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju," uzsvēra Smiltēns.
No opozīcijas Saeimas spīkers sagaida konstruktīvu darbu un deputāta ētikas kodeksa ievērošanu. "Nevajadzētu pieļaut patvaļu, kāda bija iepriekšējā Saeimā," secināja Smiltēns.
Viņš arī informēja, ka Saeimas prezidijs vēl diskutēs par nepieciešamību rīkot parlamenta komisijas sēdes klātienē, kas patlaban norit daļēji attālināti. "Esmu piekritējs tam, ka nopietnas sarunas un lēmumi ir jāpieņem klātienē. Ja vien tas iespējams, jāpāriet uz 100% klātienes darbu," uzskata Smiltēns.
Viņš atturējās prognozēt, kad Saeima varētu lemt par parlamenta komisiju sastāvu, toties viņš atklāja, ka nākamā šīs Saeimas sēde plānota 7. novembrī par godu Saeimas simtgadei.
Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām, kurš reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.
Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītās sēdes, kurās Saeimas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.
Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.
Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.
Saeimas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs
Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus – Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējās sanāksmes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem – mūsu valsts vēstniekiem.
Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.
Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.
Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
