Valdība lemj pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Priekšlikuma autore Iekšlietu ministrija (IeM) informēja, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā tika izsludināta 2021. gada 10. augustā, bet Ministru kabinets vairākkārt lēmis to pagarināt. Pēdējais lēmums paredz, ka ārkārtēja situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas noslēgsies 10. novembrī.

IeM norāda, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7562 cilvēki. Savukārt kopš 2022. gada 1. augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, proti, augustā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēta 301 persona, septembrī 299 personas, bet oktobrī - 173 personas. Atsevišķos gadījumos aizturēto un atturēto personu skaits vienā grupā ir no 20 līdz 30 personas.

Ministrija informē, ka būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši publiski izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

"Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējo situāciju," uzskata IeM.

Ministrija arī aicināja ņemt vērā apstākli, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

"Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso valsts robežu, skaitu," pauda IeM.

Tomēr pret ārkārtējās situācijas turpināšanu Baltkrievijas pierobežā iestājas Tieslietu ministrija (TM), kuras ieskatā ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata.

Ministrijā skaidroja, ka ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli. "Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju," uzskata TM.

Ministrijā uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus TM piebilda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē.

Vienlaikus Ministru kabinets lēma piešķirt IeM 122 573 eiro, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju Baltkrievijas pierobežā.

Izdevumi veidojušies laika posmā no šā gada 1. septembra līdz 30. septembrim un ir saistīti ar IeM padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām, kā arī izdevumiem par inventāru un degvielas iegādi, un patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu.

Tajā skaitā finansējums paredzēts Valsts policijai – 51 407 eiro, Valsts robežsardzei – 39 201 eiro un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 23 895 eiro.

Tāpat 8070 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot nodarbinātajiem samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā Valsts policijai – 3479 eiro, Valsts robežsardzei – 3266 eiro un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 1325 eiro.