Potenciālie koalīcijas partneri - "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – trešdien, 2. novembrī, panākušas vienošanos par sadarbības memoranda tekstu, tostarp par iepriekš strīdīgo JV priekšlikumu veidot Enerģētikas un klimata ministriju, kas būs 14. ministrija.
Iepriekš koalīcijas izveides sarunās JV piedāvāja AS un NA vienoties par sadarbības memorandu, kurā ietverti nākamās valdības izveidošanas pamatprincipi un kopīgi izvirzītie mērķi.
Sarunas par memorandu kavēja AS iebildes pret jaunas ministrijas izveidi, tomēr trešdien, 2. novembrī, trīs potenciālie koalīcijas partneri vienojušies par memoranda tekstu, ko plānots parakstīt ceturtdien, 3. novembrī.
Otrdien pēc tikšanās ar AS un NA pārstāvjiem iespējamais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvju informēja, ka trīs politiskie spēki ir vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, kas vēl līdz ceturtdienai tiks koriģēts un potenciālie koalīcijas partneri to parakstīs rīt pulksten 14.
Neskatoties uz to, ka aktuālais memoranda teksts vēl nav publiskots, tomēr ir zināms, ka tajā ir ietverta apņemšanās pilnveidot valsts pārvaldes darba organizāciju esošo resursu ietvaros, izveidojot Enerģētikas un klimata ministriju. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai tiešam šāda ministrija būs, Kariņs uzsvēra: "Ministrija būs!"
Tiesa, valdības deklarācijas izstrādes gaitā vēl tiks precizēts jaunās ministrijas nosaukums, atbildība un no kādiem esošo ministriju departamentiem to varētu veidot. Zināms, ka jauno ministriju vadīs JV ministrs.
Kariņš norādīja, ka trīs politiskie spēki ir gatavi strādāt ne tikai kā individuāli spēki, bet likt kopā spēkus, lai runātu par kopīgo. "[Sarunu] ceļš bija interesants, jo bija jāsaliek kopā trīs spēku individuālas domas. Svarīgi, ka pavadījām laiku, lai panāktu līdzīgu izpratni, kas atvieglos reālo darbu," sacīja Kariņš.
AS līderis, uzņēmējs Uldis Pīlēns sacīja, ka sadarbības memorandā bija temati, par kuriem visiem politiskajiem spēkiem bija vienprātība, bet bijuši arī jautājumi, kuros līdz pat šai dienai pusēm bijušas domstarpības.
"Tā bija tēma par nepieciešamību izveidot jaunu ministriju. Ļoti ceram, ka JV uzņemas šo tēmu piepildīt ar saturu. Skatīsimies, kā ies ar deklarācijas saturu," piebilda Pīlēns.
Tāpat uzņēmējs norādīja, ka politiskajiem spēkiem atšķiras izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modeļiem. "AS pozīcija ir, ka kritiskiem valsts aktīviem, valsts kapitālsabiedrībām, kas nav privatizējamas, tādas tās arī paliek. Jā, iespējams, ir nepieciešams labāks pārvaldības modelis, bet "Latvijas Valsts mežiem", "Latvenergo" un ostām nevar laist klāt privātos," uzsvēra Pīlēns.
Savukārt NA pārstāvis Jānis Dombrava sacīja, ka potenciālajiem koalīcijas partneriem daudzos jautājumos ir līdzīga izpratne, piemēram, par neprivatizējamiem valsts aktīviem. Viņš piebilda, ka katrs politiskais spēks šo tematu interpretējis atšķirīgi, tomēr sadarbības memorandā ietverts risinājums, kas "apmierināja visas puses".
Pēc tam, kad tiks parakstīts memorands, politiskie spēki spriedīs par ministriju portfeļu sadali un sāks izstrādāt Ministru kabineta deklarāciju. Kariņš atturējās prognozēt, kad varētu tapt valdības rīcības plāns.
Jau vēstīts, ka mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām notiek potenciālā koalīcijas sarunas, kuras vada parlamenta vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) ar Krišjāni Kariņu kā iespējamo nākamās valdības vadītāju.
Sākotnēji JV vēlējās veidot četru politisko spēku koalīciju kopā ar Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie". Šādam modelim nepiekrita AS un NA, tāpēc JV piedāvāja "Progresīvajiem" vadīt kādu no JV ministrijām, tomēr "Progresīvie" šo piedāvājumu noraidīja, tāpēc koalīcijas sarunas tika turpinātas trīs politisko spēku starpā.
Lai turpinātu koalīcijas sarunas, JV piedāvāja pārējiem potenciālajiem partneriem vienoties par sadarbības memorandu, kurā iezīmēti turpmāk darāmie darbi. Visi partneri pauda gatavību parakstīt memorandu, tomēr AS iebilda pret JV ieceri veido jaunu Enerģētikas un klimata ministriju. Kariņš iepriekš paziņoja, ka gadījumā, ja AS nepiekritīs jaunas ministrijas izveidei, viņa vadīta valdība varētu arī netapt.
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 31. oktobrī, pēc tikšanās ar Kariņu pauda, ka enerģētikas problēmu risināšanai JV piedāvā atsevišķu ministriju, kas nepalielinās kopējo nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, bet jaunā ministrija tiks izveidota no atsevišķu esošo ministriju departamentiem.
"Ceru, ka vienošanās tiks panākta, jo nevaram veselu jomu atstāt bez Ministru kabineta locekļa," uzsvēra Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
