Arvien mazāk cilvēku atsakās no Latvijas pilsonības; vairāk tādu cer iegūt

Latvijas pilsonim, kuram vai nu tiek garantēta citas valsts pilsonība vai tāda jau ir, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

Lai atteiktos no pilsonības, jāiesniedz personu apliecinošs dokuments, dokuments, kas apliecina, ka personai ir citas valsts pilsonība vai tā tiek garantēta, kā arī dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu 21,34 eiro apmērā.

Savukārt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības var noraidīt, ja pilsonis nav izpildījis nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latviju.

PMLP apkopotie dati rāda, ka šogad līdz 31. jūlijam no Latvijas pilsonības atteikušies 72 cilvēki. No tiem 17 cilvēki pārgājuši Vācijas pilsonībā, 14 – Krievijas pilsonībā, bet 11 – Nīderlandes.

Savukārt dati par pēdējiem gadiem liecina, ka arvien mazāk cilvēku izvēlas atteikties no Latvijas pilsonības.

Laika gaitā mainījušās arī valstis, kuru pilsonībā cilvēki pāriet. 2019. gadā populārāko valstu trijnieku veidoja Krievija – 61, Norvēģija – 18 un Austrija – 14. Savukārt 2020. un 2021. gadā trīs populārākās valstis bija Krievija, Nīderlande un Vācija.

Savukārt Latvijas pilsonību var iegūt dažādos veidos – ārvalstīs dzimušiem bērniem Latvijas pilsonību var piešķirt, ja vismaz vienam no vecākiem tāda ir. Tāpat Latvijas pilsonību var iegūt naturalizācijas, pilsonības atjaunošanas un citos veidos.

Naturalizācijas kārtībā uzņem personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus dzīvojusi Latvijā (pieļaujams gada pārtraukums, bet ne gadu pirms naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienas), prot latviešu valodu, zina Satversmes pamatnoteikumus, himnas tekstu, vēstures un kultūras pamatus.

Lai izietu naturalizācijas procesu, tāpat personai ir jāpierāda legāls iztikas avots, jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai, kā arī ir jāatsakās no savas iepriekšējās pilsonības.

Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam.

Vienlaikus Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijai, bez valdības atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārajā organizācijā, ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, kā arī citos gadījumos.

PMLP dati līdz 30. septembrim liecina, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību ieguvuši 432 cilvēki.

Secināms, ka cilvēku pieprasījums pēc Latvijas pilsonības šogad ir audzis – pērn PMLP pieņemto naturalizācijas iesniegumu skaits nepārsniedz 60 iesniegumus mēnesī (izņēmums martā – 70), bet šogad sākot no marta pieprasījums tuvojas 100 iesniegumiem mēnesī.

Jāatgādina, ka 24. februārī Krievija uzsāka militāru iebrukumu neatkarīgajā Ukrainā.

Kopš naturalizācijas procesa sākuma, 1995. gada 1. februāra, ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 148 744 personas.

Jau ziņots, ka Saeima 22. septembrī pieņēmusi izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2023. gada 1. septembrim ir spēkā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.

Pēc tam Krievijas pilsoņiem nāksies iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi vismaz pamata līmenī.