'Atbildība par tautas labklājību' – JV, AS un NA vienojas par sadarbību  (12)

JV vārdā memorandu parakstīja Krišjānis Kariņš, AS vārdā – Edvards Smiltēns un Edgars Tavars, bet NA vārdā – Raivis Dzintars.

Sadarbības memorands tika izstrādāts, lai nodrošinātu "efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs" līdz 14. Saeimas pilnvaru termiņa beigām.

Ar parakstu politiskos spēku pārstāvji apliecina gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kā arī vienojas par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību.

Ar sadarbības memoranda parakstīšanu JV, AS un NA apliecina gatavību ievērot proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmēs. Politiskie spēki apņemas ievērot pēctecības principu iepriekšējās valdības iesākto reformu pilnveidošanā un turpināšanā.

Tāpat memorands paredz solidāras atbildības principu par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.

Parakstot sadarbības memorandu, politiskie spēki apņemas iestāties par saliedētu un vienotu Latvijas tautu, kuras pamatu veido latviešu valoda, kultūra un vienota vēsturiskā atmiņa, uzlabot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas.

Politiskie spēki arī apņemas stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību, realizēt ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfijas veicināšanai, kas vērsta uz pārdomātu pakalpojumu sniegšanu bērniem un vecākiem, balstoties uz principu "bērns centrā" un novēršot bērnus audzinošo ģimeņu nokļūšanu nabadzības riska zonā.

Koalīcija arī apņemas konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī iestāties par stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju.

Politiskie spēki apņemas ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Apņemšanās arī paredz palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, 2026. gadā tam sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no IKP, izstrādāt un ieviest efektīvu krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības organizācijas sistēmu, turpināt valsts ārējās robežas izbūvi un nostiprināšanu.

Tāpat JV, AS un NA apņemas balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi pildīt Satversmes tiesas un citu tiesu spriedumus.

Partneri apņemas turpināt atbalstīt kultūru kā vienu no nacionālas valsts stūrakmeņiem.

Tāpat tiks meklēti kopsaucēji, lai uzlabotu ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai citām sociālām pazīmēm.

Partneri arī apņemas uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.

Koalīcijas partneri apņemas veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību valsts valodā, turpināt skolu tīkla kārtošanu, nosakot kritērijus izglītības iestādēm, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā.

Lai nodrošinātu dinamisku zinātņu, universitāšu un starptautiski konkurētspējīgas augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību, plānots palielināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kopējam pētniecības un attīstības finansējumam sasniedzot 1,5% no IKP.

Ar memorandu koalīcijas partneri apņemas ieviest augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās, vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi.

Politiskie spēki apņemas valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēt valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, izmantot tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību.

Tāpat koalīcija plāno turpināt uzlabot un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā.

Sadarbības memorandā politiskie spēki apņemas sekmēt Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, kā arī ieguldīt līdzsvarotā reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

JV, AS un NA apņemas arī veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu.

Partneri plāno attīstīt augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmējdarbības un eksportspējas izaugsmei piemērotu vidi, pilnveidot un vienkāršot investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai svarīgus procesus valsts un pašvaldību pārvaldē.

Koalīcijas partneri arī apņemas panākt būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos, izveidojot ilgtspējīgu un dzīvesstila ienākumu gūšanas veidu atbalstošu nodokļu režīmu, kas saprātīgi sekmē personas sociālo apdrošināšanu.

Memorandā arī pausta apņemšanās nodrošināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, palielinot ražošanas jaudas un neatkarību no dabasgāzes, maksimāli piesaistot privātā kapitāla investīcijas, attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tai skaitā turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos un sekmējot energokopienu veidošanos.

Tāpat politiskie spēki apņemas izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēt tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm.

Sadarbības memorandā paredzēts arī izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kas atbild par klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešanu. Tāpat plānots noteikt Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku, bet Labklājības ministriju – kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku.

Politiskie spēki arī apņemas noteikt vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku, kā arī pilnveidot valsts pārvaldību esošo resursu ietvaros, iedibinot elastīgus horizontālās sadarbības mehānismus.

Politiskie spēki apņemas pēc šī memoranda parakstīšanas izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, kurā tiks izvērstas un paplašinātas memorandā minētās prioritātes un valdības darāmie darbi

Memorandā ir īpaši izcelti koalīcijas sadarbības punkti valdības veidošanā. Valdības deklarācija ietvers izvērstu mērķu detalizāciju, aptverot visus būtiskos valdības darāmos darbus.

Jau vēstīts, ka mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām notiek potenciālā koalīcijas sarunas, kuras vada parlamenta vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) ar Krišjāni Kariņu kā iespējamo nākamās valdības vadītāju.

Sākotnēji JV vēlējās veidot četru politisko spēku koalīciju kopā ar Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie". Šādam modelim nepiekrita AS un NA, tāpēc JV piedāvāja "Progresīvajiem" vadīt kādu no JV ministrijām, tomēr "Progresīvie" šo piedāvājumu noraidīja, tāpēc koalīcijas sarunas tika turpinātas trīs politisko spēku starpā.

Lai turpinātu koalīcijas sarunas, JV piedāvāja pārējiem potenciālajiem partneriem vienoties par sadarbības memorandu, kurā iezīmēti turpmāk darāmie darbi. Visi partneri pauda gatavību parakstīt memorandu, tomēr AS iebilda pret JV ieceri veido jaunu Enerģētikas un klimata ministriju. Kariņš iepriekš paziņoja, ka gadījumā, ja AS nepiekritīs jaunas ministrijas izveidei, viņa vadīta valdība varētu arī netapt.

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 31. oktobrī, pēc tikšanās ar Kariņu pauda, ka enerģētikas problēmu risināšanai JV piedāvā atsevišķu ministriju, kas nepalielinās kopējo nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, bet jaunā ministrija tiks izveidota no atsevišķu esošo ministriju departamentiem.

"Ceru, ka vienošanās tiks panākta, jo nevaram veselu jomu atstāt bez Ministru kabineta locekļa," uzsvēra Levits.