Starts demokrātijai – aprit 100 gadi kopš pirmās Saeimas sēdes  (1)

Svinīgā sēde sāksies pulksten 12 – tāpat kā pirms 100 gadiem.

Šajā dienā uz parlamentu aicināti bijušie Saeimas priekšsēdētāji – Anatolijs Gorbunovs, Ilga Kreituse, Alfreds Čepānis, Jānis Straume, Ingrīda Latimira (iepriekš Ūdre), Indulis Emsis, Gundars Daudze, Solvita Āboltiņa un Ināra Mūrniece.

Uz parlamentu aicinātas arī valsts augstākās amatpersonas, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka un citi bijušie Augstākās padomes deputāti, kā arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Savukārt pirms sēdes pulksten 10.30 parlamenta deputāti pulcēsies uz svinīgu pasākumu "Latvijas parlamentārisms Saeimas simtgadē". To atklās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Pasākumā paredzēti priekšlasījumi un ekspertu diskusija, kuru vadīs Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Priekšlasījumu par Saeimas deputātu kā tautas priekšstāvju tiesībām un pienākumiem sniegs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps. Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis runās par likumdošanas un tiesību jaunrades galvenajiem principiem, savukārt Gunārs Kusiņš iezīmēs parlamentārās kultūras un tradīciju veidošanos un attīstību.

Simtgades dienā parlamenta Balsošanas zālē būs eksponēta unikāla vēstures liecība – starpkaru perioda oriģinālais Saeimas Prezidija krēsls.

Savukārt pulksten 14 Saeimas Prezidija locekļi un deputāti piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.

Gan parlamenta sēdi, gan svinīgo pasākumu ikviens varēs vērot tiešraidē Saeimas mājaslapā, gan "Facebook" kontā.

Līdz ar parlamenta sanākšanu spēkā stājās arī Latvijas valsts pamatlikums – Satversme, kas noteica valsts iekārtu un varas īstenošanas principus.

Parlaments simtgades zīmē strādā jau gadu – svinīgi atklājot simtgades gadu šī gada janvārī, parlamenta svētki godināti arī tiem veltot ceriņu "Brīve", atklājot simtgadei veltītu pastmarku un aploksni, kā arī goda plāksni.

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) vēlēšanās ieguva vislielāko deputātu mandātu skaitu, taču valdību neveidoja.

Vēlēšanās piedalījās arī vairāki pavisam sīki saraksti, kas Saeimā neiekļuva, piemēram, "Zvejnieku savienība", "Zemes rūķu apvienība", "Kara invalīdu saraksts", "Latgales ciemnieki", "Bezpartejiskais pulkvedis Jansons", "Latvijas atturībnieki" un "Ebreju tautas partija".

Vairāk par 1. Saeimas vēlēšanām un simtgadi iespējams lasīt šajā "Delfi" rakstu sērijā.