Situācija ar "Progresīvajiem" (P), kuri šobrīd nokļuvuši jaunā Saeimas sasaukuma opozīcijā, ir sava veida spogulis Rīgas domei, kur līdzīgā pozīcijā ir Nacionālā apvienība (NA), kas, lai arī atšķirībā no P nav opozīcijā, izskatās, ka galvaspilsētas koalīcijā "neko īpaši ietekmēt nevar", portālam "Delfi" komentēja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
"Saskaņas" laiki, kad valstī valdošās partijas nekādi negribēja sastrādāties ar domi un arī savstarpējā komunikācija bija apgrūtināta, ir beigušies, uzskata politologs. Apliecinājumu tam viņš saredz koalīcijas veidošanā iesaistīto partiju paustajā gatavībā virzīties uz priekšu ar Rīgas teritoriālo plānojumu, kuru šopavasar apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
"Var piekrist tiem, kuri saka, ka tas nav tikai Rīgas vadības interesēs, bet visas valsts interesēs, jo Rīga tomēr ir motors, kas velk uz priekšu. Kā šajā gadījumā saka daži mani kolēģi, Rīga, savā ziņā, ir tāda kā pilsētvalsts – liela pilsēta, kā saka, ar plašu apkārtni," piebilst Rozenvalds.
Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz notikumiem parlamentā, kur jaunajā sasaukumā P ir nokļuvuši opozīcijā. Viņaprāt, partijas interesēs būtu konstruktīva pieeja, kas mijas ar "zobainu opozīciju". Tiek paredzēts, ka "gluži visam viņi varētu nepiekrist".
Līdz ar to veidojas sava veida spogulis attiecībā pret situāciju domē. Politologs iezīmē, ka P varēja iekļūt valdībā un tur būt "ceturtā dēla" stāvoklī, kad politiskais spēks it kā ir klātesošs koalīcijā, taču faktiskas ietekmes tam nav.
"Manuprāt, līdzīgā situācijā šobrīd Rīgas domē ir NA, kur viņi it kā ir domes koalīcijas locekļi, bet, cik var spriest, neko īpaši ietekmēt nevar, un līdz ar to arī šantažēt, ko viņi pietiekami bieži dara valdības līmenī, arī nevar," uzskata Rozenvalds, papildinot, ka arī bez NA domes koalīcijai varētu būt pietiekams balsu skaits.
Ņemot vērā šos apsvērumus, politologs rezumē, ka NA "nevar neko gāzt Rīgas domē".
Būtisks ir jautājums arī par trešo mēra vietnieku. Šo amatu dala divi politiskie spēki, kas domes vēlēšanās startēja kopā – NA un "Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) –, un līdz šim to ieņēma Edvards Smiltēns (AS) kā LRA pārstāvis. Smiltēnam "pārvācoties" uz Saeimu, plānots, ka šo amatu ieņems NA pārstāvis.
Portālam "Delfi" NA domes frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norāda, ka iesākumā nepieciešams ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi pārrunāt, kādas varētu būt vicemēra funkcijas, un tikai tad iespējams runāt par pārējo. Līdz ar to šobrīd vēl nav izvirzīts konkrēts kandidāts šim amatam.
Rozenvalds komentē, ka, no vienas puses, iegūt vienu no mēra vietnieku amatiem ir kārdinoši, bet, no otras puses, ir vietā jautājums – cik lielā mērā viņi varēs kaut ko ietekmēt?
"Runas par to, ka "Neatkarībnieki" tā kā varētu pateikt ardievas pašreizējai koalīcijai cirkulē jau sen, tāpēc būs jāraugās, ko tad viņi īsti lems, ņemot vērā, ka šobrīd šajā frakcijā Smiltēna vietā nācis klāt Edvards Ratnieks no NA. Līdz ar to tas NA īpatsvars šajā kopējā frakcijā ir palielinājies. Bet nu, kā saka, dzīvosim redzēsim," izsakās politologs.
Par iepriekš raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo NA vēlmi it kā paplašināt trešā vicemēra funkcijas un pārņemt izglītības jomu domē, politologs min, ka tas cita starpā varētu būt saistīts arī ar pāreju uz mācībām valsts valodā. Raugoties caur šādu prizmu, politologam ir bažas par to, vai tieši šī frakcija būtu atbilstošākā izglītības jomas pārraudzītāja.
Rozenvalds iezīmē arī trešo pusi jautājumā par trešo vietnieku, proti, vai šāds amats vispār ir nepieciešams. Šis jautājums nesen atkal aktualizēts, taču arī tas neesot viennozīmīgs. Atgādinot par mēra argumentāciju, politologs analoģiski izsakās: "Šobrīd ir krīzes laiks, un zirgus uz pārceltuves nemaina."
Kā ziņots, no kopumā 27 šajās Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem domes deputātiem mandātus ieguva pieci.
Līdzšinējā Rīgas vicemēra Smiltēna vietā deputāta mandātu ieguvis šajās Saeimas vēlēšanās no Rīgas reģiona startējušais Ratnieks. Domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša (PP) vietā kā deputāte nākusi iepriekšējās domes vēlēšanās nedaudz "aiz strīpas" palikusī Zane Pūpola (PP).
Tikmēr līdz ar domes deputāta Oļega Burova (GKR) ievēlēšanu Saeimā no saraksta "Latvija pirmajā vietā" domē mandātu ieguvusi 2020. gada domes vēlēšanās startējusī Natālija Ābola (GKR).
Savukārt līdzšinējā domes JV frakcijas vadītāja Uģa Rotberga vietā deputāta mandātu ieguvis finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Turpretim līdz ar partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājas Antoņinas Ņenaševas Saeimas deputāta mandāta iegūšanu domes deputāta mandātu ieguvis šajās Saeimas vēlēšanās kandidējušais Igors Kļaviņš (PP).
Kā iepriekš ziņojis raidījums "Nekā personīga", NA neslēpj, ka vēlas vicemēra pilnvaras būtiski paplašināt, nosakot NA vicemēra atbildību ne tikai pār pašvaldības īpašumiem, bet arī par izglītības jomu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
