'Drīz katru stūrīti Latvijā nozāģēs?' – dabasmīļus satrauc mežizstrāde Amatas takā  (6)

"Iznīcināta Amatas taka pašā Gaujas Nacionāla parka centrā," tā savu ziņu sociālajā vietnē "Facebook" iesāk Rodions. "Mani ļoti interesē, kāda izmēra kukulis jādod, lai Nacionālajā parkā gar vienu no skaistākajām upēm 10 kilometru garumā nozāģētu daudzgadīgus kokus," turpina vīrietis.

Rodions ir neizpratnē, kamdēļ gan nebija iespējams atstāt 30 līdz 50 metru plašu aizsargjoslu pie upes – lai koki tur netiktu cirsti. "Saprotu, ka gandrīz katrs Latvijas nostūris jau kādam ir pārdots.. bet tas nenozīmē, ka, piemēram, Gaiziņkalnu vajag norakt, jo kādam vajag smiltis," prāto vīrietis.

Rodiona fotogrāfijas pārpublicētas sociālajā vietnē "Twitter", kura lietotāji turpina diskutēt, vai un kāpēc kokus bija jācērt tik iemīļotās Amatas ģeotakas teritorijā?

Atsevišķi soctīklotāji mežcirtēju radīto postažu salīdzina ar karu Ukrainā. Piemēram, Jānis Baltiņš raksta: "Nu, bāc. Sirds aptekas... Citur karš, svešs karaspēks iznīcina tavu valsti, bet te mēs paši ar savām rokām savā zemē..." Atbildēt par notikušo tiek saukti "Latvijas Valsts meži", kas informē – dabas taka nav "Latvijas Valsts meži" apsaimniekošanā.

Amatas ģeotaka ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā. Tiesa gan, daļa no takas vijas cauri privātīpašumam, kur patlaban norit koku ciršana. Informāciju par mežizstrādes darbiem Amatas ģeotakā apmēram deviņus kilometrus garā posmā no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim DAP masu medijiem izplatīja jau 3. novembrī. DAP arī izziņoja, ka konkrētais posms uz laiku ir slēgts.

"Privātīpašnieks pēc saviem ieskatiem normatīvo aktu kārtībā ir saņēmis atļauju no Valsts meža dienesta veikt mežizstrādi. Īpašnieks to dara legāli," skaidroja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Reinika. Pārvalde īpašniekam sniedza atzinumu, ka darbi atbilst meža apsaimniekošanas plānam un Gaujas Nacionālā parka normatīvajam regulējumam.

Reinika arī uzsvēra, ka tūristiem nebija jāatrodas Amatas takas posmā, kur cērt kokus. Atrasties mežizstrādes vietā ir bīstami. Turp doties liedz DAP izvietotās zīmes par takas posma slēgšanu. Fotogrāfiju autors Radions gan portālam "Delfi" norādīja, ka tūrisma objektu bija sasniedzis Ainavu kraujas puses un nevienu zīmi netika redzējis. Reaģējot uz identisku komentāru sociālajos tīklos, DAP otrdien, 8. novembrī, daudzviet Amatas ģeotakā izvietojis lielākas papildu zīmes.

"Norobežojošās lentes pārvalde neizvieto, jo diemžēl pieredze rāda, ka tās drīzumā nokļūst dabā atkritumu veidā," pauda Reinika.

Valsts meža dienests (VMD) privātīpašniekam ir izsniedzis sanitārās kailcirtes darbu atļauju, portāls "Delfi" uzzināja dienestā. Īpašnieks izcērt egļu astoņzobu mizgrauža neatgriezeniski sabojātos kokus.

"Egļu astoņzobu mizgrauži ir bīstamākie kaitēkļi pieaugušām egļu audzēm Latvijā. Bojātie koki pēc iespējas ātrāk ir jāaizvāc no meža, lai samazinātu mizgrauža izplatību. Savukārt nokaltušie koki var būt bīstami meža apmeklētājiem, tāpēc tos nocērt," skaidroja VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka. Soctīklotāju bažas par izpostīto dabas taku Pavziniuka kliedē, norādot, ka pēc ciršanas mežs tiek sakopts. Tostarp arī rišu vietas tiek sakārtotas.

Saskaņā ar DAP sniegto informāciju, Amatas ģeotaka ir viens no garo pārgājienu cienītāju populārākajiem maršrutiem Latvijā. Šogad taku apmeklējuši 20 tūkstoši tūristu. Taka ir sadalīta trijos posmos. Lai arī vidusposms šobrīd ir slēgts, abi atlikušie takas posmi tūristiem aizvien ir pieejami. No Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim nepilnu trīs kilometru garumā Amatas upes krastu rotā sarkanoranžie devona smilšakmens atsegumi, tostarp Vanagu, Lustūža, Miglas un Zvārtes ieži. Turklāt abos takas galos ir labiekārtotas atpūtas vietas piknikam.

Aiz Kārļu zivjaudzētavas līdz Melturiem ir aptuveni četrus kilometrus garš posms, kas ir visgrūtākais un piemērots pārgājienu gājējiem ar pieredzi. Arī šajā vietā gājējus priecē ieži ar skanīgiem nosaukumiem – Melturu, Īlaku, Vizuļu, Dolomītu kraujas, Dambju, Staburaga krasts un Varavīksnes iezis. Turklāt šis posms turpinās arī aiz Gaujas Nacionālā parka robežas līdz pat Amatciemam.

Amatas ģeotaka vijas Amatas senlejā, kas veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā.

Amatas senleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Te apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi.