Ieraugot fotoattēlus ar izdangāto augsni un svaigi zāģētu koku celmiem Amatas upes ģeotakas vietā, teju ikvienam "aptecēja sirds", kā rakstīja kāds "Twitter" lietotājs. Gleznainais pārgājienu maršruts nu pārvērties par necaurbrienamu brikšņu un dubļu postažu. Dabas aizsardzības pārvaldē atgādina, ka liegums izmantot Amatas ģeotakas apmēram deviņus kilometrus garu posmu no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim ir spēkā kopš 3. novembra. Cilvēki tur atrasties nedrīkst pašu drošības pēc – jo teritorijā noris meižizstrādes darbi.
Kā precizē Valsts meža dienestā, zemes īpašniekam dota atļauja veikt sanitāro kailcirti, lai apturētu astoņzobu mizgrauža raisīto egļu bojāeju. "Mizgrauža skartie, nokaltušie koki var būt bīstami meža apmeklētājiem, tādēļ arī tie tiek nocirsti," skaidroja Valsts Meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka.
Tomēr karsts joprojām ir jautājums, vai kokus bija iespējams izglābt? Varbūt kaitēkli gleznainās Amatas upes krastā varēja apturēt jau laikus? Biologs un "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits pārliecināts, ka mizgrauža izplatību bez ciršanas apturēt nevar.
"Dabasmīļiem man ir pretjautājums. Vai viņi labāk grib, lai Amatas ģeotaka Gaujas Nacionālā parka teritorijā kļūtu par cilvēkam bīstamu vietu ar nokaltušiem stumbeņiem, kas kuru katru brīdi var gāzties?" saka Šmits.
Ja kaitēkļa skartie koki paliktu mežā, bojā aizietu pilnīgi viss egļu meža biotops, kas dabiskā ceļā atjaunojas vairākus simtus gadus. Turpretim, kokus izcērtot, mizgrauzis no konkrētās vietas tiek izskausts, un nākamajā gadā egļu mežu var stādīt no jauna.
Mežu monitoringā, kas skata mizgrauža izplatību, Gaujas Nacionālais parks, salīdzinājumā arī citām teritorijām Latvijā, izskatās vissliktāk, norādīja Šmits.
Raksturojot mizgrauzi, Šmits saka – ja ticis egļu audzē, nav metožu, kā kaitēkli apturēt un audzi izārstēt. "Vienīgais faktors ir, ja prasa Pēterim tur augšā, lai uztaisa vasaru slapju un pavasari aukstu, tad audze pati atjaunosies. Bet, ja ir normāls gads, mizgrauzis ir ieperinājies, tad invāziju apturēt nevar," teic Šmits.
Vissliktāk, ja mežā nocērt mizgrauža svaigi skartu koku. Tā skaidu, vīstošo zaru un skuju smarža pievilina mizgrauzi un rada apstākļus pulcēties tūkstošiem kukaiņu, kas īsā laikā pārņem un nomaitā pat vairākus dzīvus kokus.
"Izlases cirte nepalīdz nemaz. Svaigās skujkoku cirtēs var izvietot feromonu slazdus un kukaini savākt, bet tas nav grandiozi liels efekts. Ir jāievēro virkne nosacījumu, lai tos izmantotu, tāpēc slazdus izmanto lielie uzņēmumi, kā Latvijas Valsts meži un Rīgas meži," pastāstīja speciālists.
Ir arī dabiskais ceļš, kā mizgrauzi apturēt. Kokus būtu jācērt tikai ziemā, kad kukaiņi guļ. Savukārt vasarā neveikt mežizstrādes darbus, lai nerastos labvēlīgi apstākļi kukainim vairoties svaigi nocirstos kokos. Latvijā tā rīkoties ir neiespējami. Ekonomisku apsvērumu dēļ mežizstrāde norit cauru gadu, bilst Šmits.
"Es esmu pietiekami dabai draudzīgs, mīlu dabu, domāju par dabas aizsardzību, tomēr publiskajā telpā sastopos ar ļoti daudz demagoģijas. Medijos ļoti populāri skandēt – dzīvosim bez kailcirtēm. Bet, cik tas ekonomiski mums maksā? Parādiet, kā mēs audzēsim egļu mežus bez kailcirtēm?" retoriski vaicā biologs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka neizpratni sociālo tīklu lietotāju vidū raisa mežizstrādes darbi ainaviskajā Amatas ģeotakā. Dabas aizsardzības pārvalde 3. novembrī izplatīja paziņojumu, ka uz laiku (kas netiek precizēts) slēgts Amatas ģeotakas deviņus kilometrus garš posms no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim.
Saskaņā ar DAP sniegto informāciju, Amatas ģeotaka ir viens no garo pārgājienu cienītāju populārākajiem maršrutiem Latvijā. Šogad taku apmeklējuši 20 tūkstoši tūristu. Taka ir sadalīta trijos posmos. Lai arī vidusposms šobrīd ir slēgts, abi atlikušie takas posmi tūristiem aizvien ir pieejami. No Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim nepilnu trīs kilometru garumā Amatas upes krastu rotā sarkanoranžie devona smilšakmens atsegumi, tostarp Vanagu, Lustūža, Miglas un Zvārtes ieži. Turklāt abos takas galos ir labiekārtotas atpūtas vietas piknikam.
Aiz Kārļu zivjaudzētavas līdz Melturiem ir aptuveni četrus kilometrus garš posms, kas ir visgrūtākais un piemērots pārgājienu gājējiem ar pieredzi. Arī šajā vietā gājējus priecē ieži ar skanīgiem nosaukumiem – Melturu, Īlaku, Vizuļu, Dolomītu kraujas, Dambju, Staburaga krasts un Varavīksnes iezis. Turklāt šis posms turpinās arī aiz Gaujas Nacionālā parka robežas līdz pat Amatciemam.
Amatas ģeotaka vijas Amatas senlejā, kas veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā.
Amatas senleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Te apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
