Mežizstrādes darbi Amatas ģeoloģiskajā takā - 7
Nedēļas ieskaņā satraukumu sociālajos tīklos radīja dabasmīļa Rodiona Saltanova fotogrāfijas ar izcirstiem kokiem un dziļi iebrauktām risēm Amatas ģeoloģiskajā takā. Kā norāda Valsts meža dienestā – cirsti tiek egļu astoņzobu mizgrauža skartie koki, lai apturētu eglēm ārkārtīgi bīstamo kaitēkli. Bet, vai mizgrauža invāziju varēja novērst laikus, kā arī saglabāt simtgadīgos kokus? Atbilde ir nē, tā uzskata biologs un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Ieraugot fotoattēlus ar izdangāto augsni un svaigi zāģētu koku celmiem Amatas upes ģeotakas vietā, teju ikvienam "aptecēja sirds", kā rakstīja kāds "Twitter" lietotājs. Gleznainais pārgājienu maršruts nu pārvērties par necaurbrienamu brikšņu un dubļu postažu. Dabas aizsardzības pārvaldē atgādina, ka liegums izmantot Amatas ģeotakas apmēram deviņus kilometrus garu posmu no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim ir spēkā kopš 3. novembra. Cilvēki tur atrasties nedrīkst pašu drošības pēc – jo teritorijā noris meižizstrādes darbi.

Kā precizē Valsts meža dienestā, zemes īpašniekam dota atļauja veikt sanitāro kailcirti, lai apturētu astoņzobu mizgrauža raisīto egļu bojāeju. "Mizgrauža skartie, nokaltušie koki var būt bīstami meža apmeklētājiem, tādēļ arī tie tiek nocirsti," skaidroja Valsts Meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka.

Valsts meža dienestsDabas aizsardzības pārvaldeAmatadabaGaujas nacionālais parksEgles Latvijā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit