Neskatoties uz to, ka Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 11. novembrī, izsludināja grozījumus Darba likumā, kas paredz celt minimālo algu no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro no nākamā gada janvāra, tomēr vēlāk publicētajā Levita paziņojumā par likuma izmaiņām Valsts prezidents aicina 14. Saeimu rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas.
Iepriekš pret likuma grozījumiem iebilda uzņēmēju organizācijas, turpretī darba ņēmēju arodbiedrība – atbalstīja.
Levits paziņojumā norāda, ka, lai arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija lūdza likumu neizsludināt un atgriezt to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lūdza likumu izsludināt, Valsts prezidents izšķīrās likumu izsludināt. Vienlaikus viņš pievēršas likuma turpmākai piemērošanai.
Levits atgādina, ka likuma projekts tapa parlamentārā likumdošanas procesā – to iesnieguši 13. Saeimas deputāti, turklāt likuma projektu ierosināja pati Saeima. "Īpaši pievēršama uzmanība, ka to nav rosinājis Ministru kabinets, kura kompetencē ar likumdevēja lēmumu Darba likuma 61. panta otrajā un trešajā daļā ir nodotas tiesības ar Ministru kabineta noteikumiem regulēt minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, kā arī noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru," pauž Levits.
Vienlaikus viņš atsaucas uz Satversmes 65. pantu, kas Saeimas deputātiem piešķir tiesības iesniegt apspriešanai Saeimā likumprojektus, un iesniegtie likumprojekti var tikt pieņemti kā likumi, ja tiem ir nepieciešamais atbalsts Saeimā. "Tā ir viena no parlamenta autonomijas principa izpausmēm, ka Saeimas deputāti kā tautas priekšstāvji paši var ierosināt kāda likumprojekta apspriešanu un paši par to arī izlemt, arī tajā gadījumā, ja attiecīgā jautājuma izlemšana ar speciālu paša likumdevēja pilnvarojumu nodota izlemšanai ar Ministru kabineta noteikumiem," skaidro Valsts prezidents.
Tāpat Levits norāda, ka likumdošanas procesā likumdevējam bija labi zināms Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklis par likumā risināto jautājumu. Levits piebilst, ka par likuma virzību atbildīgajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šie viedokļi pirms otrā un trešā lasījuma ir saņemti, un Saeimai bija zināma sociālo partneru nostāja un ar likuma pieņemšanu saistīto potenciālo ieguvumu un risku vērtējums.
"Tā ir paša 13. Saeimas vairākuma, kurš šādu likumu pieņēmis, politiska izšķiršanās par pieņemtā likumu nepieciešamību un atbilstību visas sabiedrības kopējām interesēm," pauž Levits.
Valsts prezidents arī norāda, ka Darba likuma 61. panta otrā daļa noteic, ka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus, pēc Levita domām, likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Viņš norāda, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukusies Ministru kabinetam deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumu, kas būtu lemjams ar Ministru kabineta noteikumiem Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.
Valsts prezidents arī secina, ka likumprojekta autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu un nestabilitāti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.
"Jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Šie minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados," pauž Levits.
"Šis likums iezīmē aizgājušās 13. Saeimas darba stilu – jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu. Lēmumi ir tikuši pieņemti, bet vienlaikus atstāts pamats to pārvērtēšanai vai pat pretēju lēmumu pieņemšanai, mainoties parlamentārajam vairākumam," vērtē Valsts prezidents.
Viņš nenoliedz, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi. "Lielākai prognozētībai nākotnē, ceļot minimālo mēneša darba algu, būtu vērts apsvērt starptautiski jau pieņemtu rādītāju izmantošanu. Tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no Ministru kabineta," norāda Levits.
Ievērojot minēto, Valsts prezidents aicina 14. Saeimu rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas.
"Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023. gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minimālās mēneša darba algas līmeni 2024. gadā," aicina Levits.
Tāpat viņš piebilst, ka gadījumā, ja "populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus".
Tāpat, Levita ieskatā, likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības Ministru kabinetam noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likuma 61. panta otrā daļa, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
