Dārgākie mandāti – LPV, lētākie - 'Stabilitātei', lēš raidījums  (5)

To pamatā ir partiju vēlēšanu deklarācijas, kuras nupat publicējis un līdz nākamā gada maijam pārbaudīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojs solījis rūpīgi vērtēt gan partiju saņemtos ziedojumus, gan to, cik pamatoti bijuši valsts finansējumu saņēmušo partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai.

Kā vēsta LTV, visdārgākā vēlēšanu kampaņa bijusi apvienībai "Attīstībai/Par" (AP), tiesa, gandrīz 900 000 eiro lielie izdevumi nav līdzējuši pārvarēt 5% barjeru. Ja tas izdotos, partijai būtu bijuši seši mandāti, un katrs izmaksātu gandrīz ap 150 000 eiro.

Tā kā AP nav iekļuvusi 14.Saeimā, tad visdārgāk viens mandāts ir izmaksājis partijai LPV. Tās vēlēšanu deklarācijā nav atspoguļota tā dēvētā kampaņa "par dabisku ģimeni", kurā šovasar aktīvi piedalījās vairāki LPV kandidāti, bet reklamēt to palīdzēja partijas līdera Aināra Šlesera (LPV) vadītā biedrība. Taču arī bez tā LPV oficiāli kampaņai ir iztērējusi 617 000 eiro, kas nozīmē, ka viens mandāts izmaksājis 68 604 eiro.

No Saeimā iekļuvušajām partijām visdārgākā kampaņa bija "Apvienotajam sarakstam" (AS) - kopumā tā izmaksāja 745 000 eiro, bet viens mandāts - 49 686 eiro. AS Saeimas frakcijas un Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars (AS) skaidro, ka daudz tērēties reklāmām vajadzēja, lai vēlētājiem izskaidrotu, ka "zaļie" vairs nav kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), bet gan ar Latvijas Reģionu apvienību, Liepājas partiju un Ulda Pīlēna vadīto biedrību.

Lielāki tēriņi nekā LPV un nedaudz dārgāks mandāts nekā AS bija partijai ar valsts finansējumu un ar pārstāvniecību gan Saeimā, gan valdībā - Nacionālajai apvienībai (NA). Tā vēlēšanās iztērēja 660 000 eiro, tādējādi viens mandāts NA izmaksāja 50 834 eiro. NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA) neslēpj, ka šoreiz partija varējusi atļauties neknapināties, jo partijai izdevies iepriekšējo gadu laikā iekrāt līdzekļus.

Uz pusi mazāk jeb 25 020 eiro viens mandāts izmaksāja ZZS, kura pēc Zaļās partijas atšķelšanās saglabāja gan savu zīmolu, gan valsts finansējumu. Kampaņā "zaļzemnieki" iztērēja 400 000 eiro, galvenās izmaksas bija reklāma komercradio, vides reklāma, reklāmas materiālu sagatavošana un arī labdarības pasākumu, proti, koncertu, finansēšana. Savukārt kampaņas plānošanas izdevumi bija salīdzinoši nelieli - apmēram 11 000 eiro. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (ZZS) stāsta, ka šoreiz ar kampaņas organizēšanu vairāk darbojušies politiķi paši.

"Jaunajai Vienotībai" (JV) viena mandāta izmaksas bija līdzīgas "zaļzemniekiem" - 22 842 eiro, bet kopumā kampaņa izmaksāja pusotru reizi dārgāk - teju 600 000 eiro. Lai gan premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās apvienības kampaņa bijusi piektā dārgākā, "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars gan apgalvo, ka ar izdevumiem viņi pārspīlējuši neesot. Galvenais esot bijis pastāstīt, "kas mēs esam un ko mēs darām," saka valdības vadītāja partijas pārstāvis.

Limitētie izdevumi bija "Progresīvajiem", taču kopējās kampaņas izmaksas sasniedza 177 000 eiro jeb 17 717 eiro par vienu mandātu. Partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa skaidro: lai gan reklāmas izvietošanas izdevumi partijai bija niecīgi, citas izmaksas, piemēram, kampaņas plānošana un sagatavošana tomēr bija nepieciešamas.

Saskaņā ar vēlēšanu deklarāciju vislētākā kampaņa no Saeimā iekļuvušajām partijām bija "Stabilitātei" - 33 800 eiro par kampaņu jeb 3072 eiro par vienu mandātu - tik izmaksāja pagājušās vēlēšanas tikai pirms diviem gadiem dibinātajai partijai "Stabilitātei". Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs apgalvo, ka viņu panākumi esot pierādījums tam, ka politiķiem vajagot iet ielās un sarunāties ar cilvēkiem. Arī sociālajās vietnēs jārunā par to, kas cilvēkus uztrauc, un tad neesot vajadzības maksāt par šī satura izplatīšanu.

Tagad visu partiju, arī Saeimā netikušo, vēlēšanu deklarācijas pārbaudīs KNAB, kas pieprasīs no partijām visus dokumentus par kampaņas vajadzībām tērēto naudu. Birojs vērtēs ne tikai to, vai visi izdevumi ir iekļauti atskaitēs. Valsts finansējumu saņēmušajām partijām jārēķinās, ka KNAB var pārbaudīt, vai partijas ar šo naudu rīkojušās lietderīgi, proti, iegādājās pakalpojumus par iespējami izdevīgāko cenu. "Par cilvēcīgu Latviju" jeb bijusī "KPV LV" pēc šādas KNAB pārbaudes par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņu valsts finansējumu šī gada sākumā zaudēja.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma atgādina, ka šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās valsts finansējuma izlietošanai ir stingrāki nosacījumi, vēsta "De facto".

LTV arī norāda, ka 14.Saeimas vēlēšanās 2% barjeru pārsniedza 13 partijas, līdz ar to nākamos četrus gadus tās visas var pretendēt uz valsts finansējumu. Šonedēļ tām bija pēdējā iespēja pieteikties KNAB uz valsts finansējuma saņemšanu, un visas 13 partijas to arī izdarīja, "De facto" apliecināja birojā.