Saeimas frakcijas līdz pirmdienai varēs izvirzīt deputātus darbam komisijās  (1)

Nākamo Saeimas plenārsēdi plānots sasaukt ceturtdien, 17. novembrī, lai skatītu Prezidijā iesniegtos likumprojektus, kā arī lai pieņemtu noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, komisiju izveides noteikumu projekts paredz, ka katrs Saeimas deputāts var tikt ievēlēts tikai vienā no šādām likumdošanas komisijām: Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā.

Minēto Saeimas komisiju izveidošanā paredzēts ievērot proporcionalitātes principu. Proti, vēl viens deputāts no tās pašas frakcijas šajās komisijās var būt tikai tad, ja šīs frakcijas deputāti jau ir pārstāvēti visās minētajās komisijās.

Papildu tam deputāts var strādāt arī tikai vienā no šādām komisijām: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, Eiropas lietu komisijā, Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Nacionālās drošības komisijā paredzēts ievēlēt pa vienam deputātam no katras frakcijas, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā – divus deputātus no katras frakcijas. Attiecībā uz Pieprasījumu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi plānots ievērot proporcionalitātes principu.

Deputātu komisijās varēs ievēlēt tad, ja viņš Saeimas Prezidijam būs rakstveidā apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli. Ja komisijas veidošanā ievēroti visi nosacījumi, Saeima par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem balso kopumā.

Smiltēns pauda, ka parmalentam būtu jāsāk strādāt pēc iespējas ātrāk, tāpēc komisijām nākamnedēļ būtu jāsāk darboties "ar pilnu jaudu". Viņš piedāvāja rīkot Saeimas ārkārtas sēdi 23. novembrī pulksten 9, kurā apstiprinātu komisiju sastāvu. Pēc tās varētu sasaukt arī pirmās parlamenta komisiju sēdes, piedāvāja AS parlamentārietis. Pārējie partiju pārstāvji priekšlikumam piekrita.

Starpparlamentu attiecību biroja vadītāja Sandra Paura informēja par kārtību, kādā ir iespējams veidot deputātu sadarbības grupas. Viņa aicināja politiķus primāri veidot sadarbību ar tuvāko valstu parlamentiem, jo nereti sadarbība ar tālāku valstu deputātiem paliekot "uz papīra".

Lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses, ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupas. Grupu darbībai finansējums netiek piešķirts.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers aicināja Starpparlamentu attiecību biroju sagatavot pārskatu par vēsturiski dibinātajām deputātu sadarbības grupām, lai parlamentārieši gūtu ieskatu par iepriekšējo sadarbības pieredzi. Paura atzīmēja, ka veiksmīgas sadarbības veidošanā lielāka nozīme ir nevis valsts atrašanās vietai vai citiem to raksturojošajiem elementiem, bet gan deputātu aktivitātei, tomēr norādot, ka šāds pārskats nedēļas laikā tikšot sagatavots.

Saeimas priekšsēdētājs aicināja frakcijas pārstāvjus apņemties deputātu grupās veidot produktīvu sadarbību, lai nerastos situācijas, kad tās četru gadu laikā sanāk vien uz grupas dibināšanas sēdi. Ņemot vērā, ka 23. novembrī deputāti plāno apstiprināt Saeimas komisiju sastāvu, Smiltēns aicināja sākt veidot deputātu starpparlamentu sadarbības grupas no 1. decembra.

Tāpat Smiltēns rosināja veidot jaunu parlamentāro tradīciju, kas paredzētu deputātu došanos uz tiem vēlēšanu apgabaliem, no kuriem viņi ir ievēlēti Saeimā, lai kopīgi tiktos ar reģiona iedzīvotājiem un skaidrotu Saeimā pieņemtos lēmumus. Praktiskas detaļas par šo ideju parlamenta priekšsēdētājs aicināja apspriest nākamajā Frakciju padomes sēdē.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis pauda, ka ideja ir apsveicama, vienlaikus atzīmējot, ka nevajadzētu šādus pasākumus pārlieku birokratizēt.