Pēc otrdienas notikumiem Polijā, kad pie tās robežas ar Ukrainu uzsprāga Krievijā ražotas raķetes, nogalinot divus cilvēkus, drošība situācija Latvijā paliek nemainīga, taču Latvijas drošības dienesti kopā ar valdību ir gatavi reaģēt, ja rastos tāda nepieciešamība, pēc ārkārtas Ministru kabineta (MK) sēdes, kurā tika uzklausīta jaunākā informācija par incidentu, medijus informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers uzsvēra, ka Latvija ir gatava atbalstīt Poliju jebkādā veidā, kāds varētu būt nepieciešams. Ministru prezidents gan atgādināja, ka patlaban joprojām turpinās izmeklēšana, kuru veic Polijas dienesti ciešā sadarbībā ar NATO ekspertiem.
Kariņš arī norādīja, ka otrdien Krievija brutāli uzbruka Ukrainai, izmantojot vairāk nekā 90 raķešu triecienus, kas galvenokārt bija tēmēti uz civilo infrastruktūru.
"Šādos apstākļos, kad kaimiņvalstī karā miglā notiek sprādziens, rodas zināmas neskaidrības," sacīja valdības vadītājs, kurš piebilda, ka šobrīd nav pilnībā skaidrs sprādzienu cēlonis, taču ir skaidrs, ka notikuši plaši uzlidojumi Ukrainas teritorijai.
Tāpat politiķis atzīmēja, ka, lai arī joprojām nav izdevies vienoties par jaunās valdības sastāvu, esošā joprojām ir pilnībā rīcībspējīga un var pieņemt lēmumus.
Kā ziņots, Polijā otrdien ap pulksten 15.40 (16.40 pēc Latvijas laika) nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā, trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina.
"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," sacīja Jasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".
Šis ir pirmais oficiālais apstiprinājums ziņai, ka Polijā otrdien nokrita viena vai vairākas krievu raķetes, nogalinot divus cilvēkus.
NATO līguma 4. pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4. pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
