Saeima nolemj vairs neveidot sadarbības grupas ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem

Par šo lēmumu balsoja 87, bet "pret" bija 10 deputāti.

Lēmumprojekta iesniedzēju pārstāvis Rihards Kols (NA) deputātiem norādīja, ka ar šo lēmumu Saeima simboliski parāda savu nostāju. Viņš arī skaidroja, ka ar šo lēmumu tiek parādīts, ka Latvija nesadarbosies ar terorismu īstenojošām marionešu valdībām.

"Man personīgi argumentācija šajā jautājumā šķiet lieka, jo viss ir pašsaprotams," uzsvēra Kols. Viņš arī norādīja, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju šobrīd būtu amorāla.

Pret šo projektu debatēja Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!), kurš pārmeta, ka deputāti pirmajā Saeimas sēdē nodarbojas ar populismu, nevis "domā par cilvēkiem". Viņš apgalvoja, ka liela daļu cilvēku, kam minētajās valstīs dzīvo "mīļi un tuvi cilvēki", paliktu bez tiesiskas aizsardzības. "Mēs it kā esam ievēlēti, lai aizsargātu visus cilvēkus, bet paši sev šo pienākumu liedzam," no tribīnes sacīja Rosļikovs.

Viņš uzsvēra, ka "nevajag aizmālēt iedzīvotājiem acis ar karu". Rosļikovs aicināja deputātus aizstāvēt Latvijas pilsoņus, lai kur tie atrastos.

Rosļikovam atbildēja vairāki deputāti, tostarp Kols, kurš norādīja, ka Saeimas prezidijs apstiprināts jau divas nedēļas, bet no Rosļikova pārstāvētās partijas līdz šim nav iesniegts neviens priekšlikums. Viņš arī norādīja, ka Saeimas deputātiem vajadzētu iedzīvotājus mudināt, lai tie nedodas uz Krieviju vai Baltkrieviju, jo šajās valstīs pastāv risks kļūt par ķīlnieku politiskajās spēlēs.

Toties Ainārs Šlesers (LPV) debatēs norādīja, ka līdz 24. februārim viņš pats uzskatījis, ka Latvijai jāveido attiecības ar kaimiņvalstīm, salīdzinot savu nostāju ar to, kāda ir Somijai. Viņš gan atzina, ka 24. februārī pasaule mainījās, jo Krievija iebruka Ukrainā. Kā piemēru viņš minēja to, ka Somija pieņēmusi lēmumu iestāties NATO. "Es uzskatu, ka šodien Latvija, ka Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir atbildīga citu valsts priekšā, jo Krievija vairs nav tāda, kāda tā bija līdz 24. februārim," sacīja Šlesers.

Viņš gan atzīmēja, ka arī Krievijā ar laiku mainīsies vara, jo neviena vara nav mūžīga. Deputāts uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija atbalstīs izstrādāto lēmumprojektu, taču norādīja, ka brīdī, kad Krievijā būs mainījusies vara un tā pārtrauks savu noziedzīgo rīcību, attiecības vajadzētu atjaunot.

"Kad notiek karš, jābūt vienā vai otrā pusē," atzīmēja Šlesers. Tiesa, viņš aicināja arī ieklausīties viedokļos, kas nāk no Krievijas. Tāpat politiķis norādīja, ka Krievijas tauta kopumā nav Latvijas ienaidnieks. "Tie cilvēki, kas šobrīd atrodas Eiropā, nav uzreiz jāuztver kā naidīgi cilvēki," sacīja Šlesers, norādot, ka drošības dienestiem vajadzētu "šķirot cilvēkus".

Šlesers arī apšaubīja Krievijas iedzīvotāju atbalstu karam, atminoties PSRS laikus, kad viņam bijis jāiet demonstrācijās komunisma atbalstam. "Totalitārisma režīmos nav iespējas rīkoties brīvi," sacīja politiķis. Viņš arī aicināja atbildīgos dienestus aktīvi rīkoties, lai Latvijā izveidotu drošu robežu.

Toties Hosams Abu-Meri (JV) no tribīnes pauda pārsteigumu, ka par šādu jautājumu nepieciešams debatēt. Tamdēļ viņš saviem kolēģiem nolēma paskaidrot, ko tieši šis lēmums nozīmē. Viņš vaicāja, vai tie, kas iebilst lēmumprojektam, grib sadarboties ar tiem cilvēkiem, kas balsoja par pretlikumīgo Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Mēs, sadarbības grupa, strādājam ar deputātiem, nevis ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir pret karu. Mēs neesam pret Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet pret režīmu, kas nolēma iebrukt Ukrainā," sacīja Abu-Meri, uzsverot, ka šajā jautājumā nav nekādas politikas.

"Balsot citādāk būtu deputāta zvēresta pārkāpums. Jūs 1. novembrī teicāt, ka esat gatavi aizsargāt Latvijas suverenitāti, kā jūs to varat darīt, ja balsojat pret," retoriski vaicāja Abu-Meri, kura uzrunu pavadīja aplausi.

Savukārt Saeimas deputāts un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) deputātiem atzīmēja, ka Krievija un Baltkrievija ir sākušas un turpina veikt agresiju pret Ukrainu. "Tas nav tikai tāpēc, ka Kremlī atrodas Putins, vai Minskā – Lukašenko. Tas ir arī tāpēc, ka Krievijas parlaments balsojis par atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksiju," uzvēra ministrs. Toties Rosļikovam Rinkēvičs vaicāja, ar ko tieši viņš plānojot sadarboties. "Vai tie ir tie, kuri pēc kara beigām tiks tiesāti starptautiskā tiesā, vai tie, kuri jau šobrīd iekļauti sankciju sarakstos," vaicāja Rinkēvičs.

Viņš arī norādīja, ka deputātu sadarbības grupa nenodarbojas ar konsulāro atbalstu.

Igors Rajevs (AS) norādīja, ka nesen Krievijā veikta aptauja, kur 93% aptaujāto atbildējuši, ka viņiem "patīk redzēt, kā tiek apšaudīta Ukraina". Viņš norādīja, ka ar šādu parlamentu nav lietu, par kurām diskutēt.

"Progresīvie" deputāte Skaidrīte Ābrama debatēs uzsvēra, ka debatēs izskanējis gana daudz populisma. Viņa pauda šoku, ka debates ir ieilgušas. Viņa arī norādīja, ka atšķirībā no Šlesera, viņai acis par Krieviju atvērušās jau krietni pirms 24. februāra, proti, kad Krievija okupēja Krimu.

"Rosļikova kungs, lasiet normāli, kas rakstīts," sacīja Ābrama, skaidrojot, ka ceturtdienas lēmums ir par to, ka tiek pārtrauktas parlamentāras attiecības, nevis parastas attiecības privātpersonu līmenī.

Arī Oļegs Burovs (LPV) norādīja, ka šobrīd visiem jābūt skaidram, ka viena valsts ir agresors, bet otra valsts atbalsta agresoru. Viņš gan aicināja sadarboties ar tiem Krievijas pilsoņiem, kas iestājas pret esošo Putina režīmu.

Savukārt Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka "dažiem kolēģiem trūkst parlementārās pieredzes, lai saprastu atšķirību starp konsulāro darbu un sadarbības grupām". Politiķis norādīja, ka Krievijā sadarbības grupu vada deputāts, kurš aicinājis studentus savienoties ap armiju. Tamdēļ Dombrava vaicāja, vai kāds parlamentārietis tiešām gribētu sadarboties ar šādiem cilvēkiem. "Visas šīs personas ir sankcionētas, viņām visām ir jākrīt," savu runu noslēdza Dombrava.

Arī Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka viņa pārstāvētā frakcija atbalsta šo lēmumprojektu. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut kaut mazākās šaubas par Latvijas atbalstu Ukrainai. Politiķis arī norādīja, ka jāstrādā pie sankciju nostiprināšanas. Atsaucoties uz Rosļikova iepriekš sacīto, ka nepieciešams ar Krievijas pilsoņiem sarunāties arī privāti, piemēram, kafejnīcās, Valainis norādīja, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā kādam deputātam šādas sarunas beigušās ar apsūdzību spiegošanā.

Par lēmumprojektu uzstājās arī Linda Liepiņa (LPV), kas uzsvēra, ka viņas pārstāvētā partija jau kopš kara sākuma uzsvērusi, ka ir pret Krievijas uzsākto karu.

Toties Juris Viļums (AS) atzīmēja, ka dzīvo vien 20 kilometrus no Baltkrievijas robežas, tāpēc šis jautājums viņam esot īpaši tuvs. Viņš norādīja, ka jau pēc Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā, Saeima tika izveidota grupa, lai sadarbotos ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, kas bija pret šo iebrukumu. Attiecīgi viņš aicināja līdzīgu grupu veidot arī 14. Saeimā.

Saeimas deputāts un Baltijas asamblejas prezidents Jānis Vucāns (ZZS) no tribīnes norādīja, ka parlamentāriešiem, kas darbosies starpparlamentārajās grupās, nepieciešams pārstāvēt vienotu viedokli, tāpēc arī viņš aicināja atbalstīt šādu sadarbības grupu darbības pārtraukšanu.

Arī Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka ceturtdienas lēmums esot pašsaprotams. Viņš norādīja, ka Baltkrievija būtībā ir Krievijai pakļauta valsts, tāpēc arī ar to nepieciešams pārtraukt parlamentārās attiecības. Viņš norādīja, ka Krievija sūta ne tikai raķetes, bet arī korupciju un propagandu. Attiecīgi politiķis aicināja novērst Latvijā gan korupciju, gan Krievijas propagandu.