Staķis: jāsargā ikvienu, kurš Latviju veido gudrāku, cilvēcīgāku un laimīgāku  (5)

Politiķis pauda, ka brīvība ir spītīga, un to salauzt nav viegli. Atbrīvotajā Hersonā ukraiņi no slēptuvēm izcēla zili dzeltenos Ukrainas karogus – tāpat Latvijas ģimenes desmitgadēm slēptuvēs glabāja Latvijas karogus, šādi sargājot ideju par mūsu saknēm – brīvību, valodu un kultūru, atzīmēja Staķis, sakot, ka kādreiz ienaidniekam neatdotie un slēptie, bēgļu saglabātie, nebrīvē darinātie sarkanbaltsarkanie karogi un to stāsti tagad izstādīti pilsētvidē.

"Tikai saknes neatdot" – tā rakstīja Knuts Skujenieks, kurš par spīti ieslodzījumam lēģerī necilvēcīgos apstākļos nekad neielaida sevī izmisumu un neļāvās aizvainojumam, sacīja Rīgas mērs. Viņaprāt, Skujenieka dzeja izstaro spēku, spītību un dzīves apliecinājumu, kas, pēc Staķa domām, ir tās īpašības, kas Latvijas tautai ļāva nosargāt savas saknes līdz ar paslēptajiem karogiem.

Politiķis uzsvēra, ka varam lepoties ar katru cilvēku, kurš nenolaiž rokas un dod darbu kara bēgļiem, organizē atbalsta akcijas Ukrainai vai veselus palīdzības konvojus. Ir jālepojas ar katru, kurš rūpējas par Latvijas bērniem, atbalsta smagi slimos cilvēkus, rīko aktivitātes, lai uzlabotu savu apkaimi, pilsētu un valsti, atzīmēja Rīgas domes vadītājs.

Staķa ieskatā, šādu cilvēku rīcība ir kā apliecinājums, ka Latvija ir vērtība gan tās iedzīvotājiem, gan arī dod vērtību citiem, jo valsts nav izolēta saliņa, bet "spēks, kas pārstāv cīņu par labo pat pasaules mērogā".

"Daži teiks – pietiks par Ukrainu, jādomā vairāk par sevi. Tomēr šāda klusēšana, ieraušanās sevī cerībā, ka viss kaut kā pāries, būtu palīdzēšana ienaidniekam. Ukraina jāatbalsta līdz tās uzvarai," uzsvēra politiķis.

Tāpēc Latvijas valsts svētku datumā Rīgas domē godinām un sveicam cilvēkus, kuri ar savu rīcību palīdzējuši ukraiņiem, sacīja Staķis. Viņš uzskata, ka šie piemēri var iedzīvotājus vienot kopīgajai idejai un darbam arī savu cilvēku labā.