Atkārtoti ievēlētā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece otrajā pilnvaru termiņā ir apņēmusies turpināt strādāt pie tā, lai Latvijā tiktu palielināts veselības aprūpes budžets, tuvinoties Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.
Pēc Aizsilnieces paustā, veselības aprūpes budžets Igaunijā ir 2300 eiro, bet Lietuvā 2100 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, kamēr Latvijā tie esot 1300 eiro. Viņa uzsvēra, ka tā ir milzīga atšķirība, kas atspoguļojas nozarē kopumā.
Piemēram, runājot par onkoloģiskajiem pacientiem, Igaunijā ārstēšanai ir pieejami pieci inovatīvie medikamenti, kamēr Latvijā - viens, un, ja pacientam vajag kādus citus, tad jāvēršas pēc sabiedrības palīdzības vai jāmeklē sponsori.
"Tā ir diezgan bezatbildīga attieksme no politiķiem. Vispār Latvijas iedzīvotāju veselība ir milzīga ekonomiska bagātība. Ja veseli cilvēki ir ekonomiski aktīvi, viņi, tā teikt, vairo valsts un savu labklājību, kā arī viņiem nav jātērē nauda veselības aprūpei un viņi arī netērē sociālo budžetu," norādīja LĀB prezidente.
Tāpat viņa sacīja, ka jāstrādā pie normatīvu sakārtošanas, lai ārsti varētu brīvi mācīties, strādāt, apzināt savas pieļautās medicīniskās kļūdas, nebaidoties un mācoties no tām. Tikpat būtiski strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar medicīnisko ētiku. Pēc Aizsilnieces paustā, šobrīd ir izdots jauns pasaules medicīnas kodekss, kas apstiprināts Pasaules Medicīnas asociācijā oktobra sākumā, un principi, kas tajā ietverti, ir jāpopularizē gan Latvijas mediķu, gan iedzīvotāju vidū.
Viņa uzsvēra, ka iedzīvotajiem arī jāzina, kā rīkoties, ja valstī ir kādi apdraudējumi, tostarp kara apdraudējumi. Būtiski saprast, kā rīkoties, jo šādos gadījumos cilvēka darbībai jābūt nevis histēriskai, bet izplānotai un pareizai, tādējādi glābjot sevi un citus.
Runājot par plāniem attiecībā uz LĀB, Aizsilniece pavēstīja, ka viņas mērķis ir mainīt statūtus, proti, atjaunot tajos noteikumu par to, ka prezidents var tikt ievēlēts tikai uz diviem termiņiem, pēc kuriem pie pilnvaras jānāk nākamajam. Tāpat, viņas vērtējumā, ir jādiskutē par to, ka par LĀB prezidentu var kļūt no 42 gadu vecuma vai agrāk, kā arī vairāk jārunā par ievēlēšanas lietām.
"Manuprāt, biedrībai kaut daļēji jāatspoguļo Latvijas ārstu saime, un kopumā valstī strādā 8400 ārstu. Pirms četriem gadiem LĀB bija tikai 1700 ārstu, bet šogad 3300. Vēl 2018.gadā LĀB esošo ārstu vidējais vecums bija 61 gads, bet tagad jau 57 gadi, taču mēs gribam pietuvoties visu Latvijas ārstu vidējam vecumam - 54 gadiem. Gribās, lai mūsu organizācija kļūst jaunāka un lielāka, kā arī, lai cilvēki, iestājoties biedrībā, justos piederīgi organizācijai un sadzirdēti," sacīja Aizsilniece.
Jau vēstīts, ka otrdien biedru kopsapulcē par LĀB prezidenti ar 245 balsīm atkārtoti uz četriem gadiem ir ievēlēta ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Savukārt par otru prezidenta amata kandidātu Pēteri Apini nobalsoja 146 biedri. Arī Apinis savulaik ir bijis LĀB vadītājs.
Kopumā LĀB prezidenta vēlēšanās tika nodoti 417 biļeteni, no kuriem 26 bija nederīgi. Pilnsapulcē piedalījās 430 biedri, tostarp 12 juridiskie un 418 individuālie biedri.
Covid-19 pandēmijas laikā publiski izskanēja šaubas par Aizsilnieces piemērotību LĀB prezidentes amatam, taču līdz viņas nomaiņai nonākts netika, tā vietā atsevišķi neapmierinātie pameta biedrību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
