Otrreiz tikāmies operācijas laikā. Ķeroties pie skalpeļa un manas pieres, profesors pacilāti stāstīja, ka patīk operēt no rītiem. "Reiz operēju vakarā, pēkšņi pazūd elektrība. Pacientam vaigs vaļā, es neredzu neko, viss tumšs," viņš stāstīja nopietni, bet klīnikas darbinieces kratījās smieklos. Kad operācija bija galā, dakteris pats nopriecājās: "Cik labi rēta ieguļ grumbā!" Un tā tiešām ir – nākas ieskatīties, lai pamanītu, ka tur bijis griezums. Bet paskatīties spogulī kopš 12. novembra nav tik vienkārši, jo jādomā par daktera pāragro nāvi. Visticamāk, tādu cilvēku kā es ir tūkstošiem – pacientu, kuriem viņš palīdzēja. Pacientu, kuriem nepietiek tikai ar sēru vēsti, jo nav skaidrs, kā veselīgais un enerģiskais profesors varēja mūs visus pamest, būdams tikai 65 gadus vecs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
