Latvijā cilvēki pērn visvairāk lietojuši pirmās un otrās izvēles antibiotikas jeb tādas, kuras būtu ieteicams nozīmēt, sākot ārstēšanu. Šo antibiotiku patēriņš Latvijā 2021. gadā bija 71% no kopējā antibiotiku patēriņa, pārsniedzot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteikto vēlamo šo zāļu patēriņa robežu – 60% – liecina Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apkopotie dati Pasaules antibiotiku nedēļas kampaņas ietvaros.
Salīdzinot ar EEZ valstīm, Latvija atrodas 5. vietā pēc pirmās un otrās izvēles antibiotiku patēriņa, kas ir pozitīvs rādītājs.
2021. gadā šo antibiotiku patēriņš Latvijā pieauga, salīdzinot ar 2020. gadu. Ambulatorajā sektorā tas bija 74%, bet slimnīcās jeb hospitālajā sektorā – 50% no kopējā antibiotiku patēriņa. Jāmin, ka hospitālajā sektorā pērn pirmās un otrās izvēles antibiotiku patēriņš samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pērn aptuveni 12 no 1000 Latvijas iedzīvotājiem dienā lietoja vienu antibiotiku devu.
Latvijas slimnīcās 2021. gadā antibiotiku patēriņš samazinājās būtiski – par 23%, salīdzinot ar 2020. gadu, un bija trīspadsmitais zemākais EEZ valstu vidū. Antibiotiku patēriņš 2021. gadā samazinājās arī Latvijas ambulatorajā sektorā un bija astotais zemākais EEZ.
Lai arī pērn samazinājās antibiotiku patēriņš, tomēr gan Latvijas slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā ir liels plaša iedarbības spektra antibiotiku patēriņš un tas ik gadu pieaug.
ZVA, atbalstot Pasaules Antibiotiku nedēļas (18.–24. novembrī) aktivitātes, aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību pareizai un piesardzīgai antibiotiku lietošanai, kurai vienmēr jābūt saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Tā atgādina, ka antibiotikas, zināmas arī kā antibakteriālas zāles, iznīcina baktērijas vai palēnina to augšanu. Konkrētās baktērijas ir jūtīgas pret noteiktām antibiotikām, bet līdzīgi citiem dzīviem organismiem tās pastāvīgi attīstās. Viens no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē pēdējo gadu laikā ir antimikrobiālā rezistence jeb stāvoklis, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz. Katru gadu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs aptuveni 33 tūkstoši nāves gadījumu ir saistīti ar infekcijām, kuras izraisījuši pret antibiotikām nejūtīgi jeb rezistenti mikroorganismi.
Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir viena no prioritātēm, kas var samazināt antimikrobiālās rezistences izplatību.
ZVA vērš uzmanību, ka antibiotikas nedrīkst lietot nepamatoti – proti, tās nedrīkst lietot tādu slimību ārstēšanai, kurām tās nav paredzētas. Piemēram, antibiotikas nepalīdz gripas un saaukstēšanās gadījumā, jo šīs slimības ir radījuši vīrusi, bet antibiotikas lietojamas tikai baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai.
Antibiotikas jālieto tikai tādā devā un biežumā, kā ir norādījis ārsts. Svarīgi, ka pacients pats nepārtrauc antibiotiku lietošanu brīdī, kad viņam šķiet, ka pašsajūta ir uzlabojusies, bet lieto antibiotikas visu ārsta norādīto ārstēšanas kursu un laiku.
ZVA arī aicina nesākt lietot antibiotikas, pirms tam nekonsultējoties ar ārstu. Ārsts var neparakstīt antibiotikas arī vieglu bakteriālu infekciju gadījumā, tādējādi rūpējoties par šo zāļu efektivitātes saglabāšanu nākotnē. Gadījumos, kad pacientiem antibiotikas būs patiešām ļoti nepieciešamas veselības stāvokļa uzlabošanai, ārsts viņam tās parakstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
