Saeimas opozīcijas partijas ceturtdien, 24. novembrī, kritizēja potenciālās koalīcijas partneru virzīto ideju par ministra biedra institūta ieviešanu valsts pārvaldē, norādot, ka tādējādi ministrijās tiks radīta divvaldība, kā arī izskanēja priekšlikums likvidēt tās Saeimas komisijas, kurās nav koalīcijas vairākuma.
Ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēts izveidot ministra biedra amatu, kas pārzinātu atsevišķas nozares un politikas, viņam būs tiesības dot rīkojumus valsts sekretāram un citām amatpersonām.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, viena ministra biedra atlīdzībai gadā nepieciešami 92 782 eiro. Ministrija rosina šos izdevumus rast pašās ministrijās, bet, gadījumā, ja papildus līdzekļi būs nepieciešami no valsts budžeta, tad minētais jautājums būtu skatāms gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Opozīcijas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks "Progresīvie" neatbalsta ministra biedra institūta izveidi, jo tas nerisinās tās problēmas, kuras koalīcijas ieskatā tiks risinātas, proti, modernizēt un efektivizēt politisko vadību.
Viņa uzsvēra, ka būtībā valsts pārvaldē tiks ieviesta jauna amata vieta, kas palielinās birokrātisko slogu ministrijās. Ābrama atzina, ka ministra biedra tiesības dot rīkojumus valsts sekretāram un citām amatpersonām būtībā radīs divvaldību.
"Ja patiesi vēlaties kaut ko efektivizēt un modernizēt, tad pārskatiet funkcijas, veidojiet ciešāku sadarbību starp politisko vadību, valsts sekretāriem un departamentu vadītājiem," mudināja deputāte un, atsaucoties uz savu pieredzi valsts pārvaldē [Ābrama iepriekš vadīja Konkurences padomi], atzina, ka politiskā vadība ir atrauta no izpildvaras.
"Mūsu ministrijās priekšnieku netrūkst, bet problēmas ir ar ekspertiem, kas aizplūst no ministrijām ne tikai atalgojuma dēļ, bet arī tādēļ, ka viņi negrib būt maza skrūvīte birokrātijas aparātā ar virkni priekšnieku, kad katrs dod uzdevumus, no kuriem daļa rīt vairs nav svarīga," uzsvēra Ābrama.
Viņa secināja, ka ministra biedra institūta izveide nav saistīta ar kompetences uzlabošanu, bet gan tas ir risinājums "koalīcijas partneru kārei pēc jaunām ietekmīgām amata vietām".
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda pārliecību, ka ministru biedra institūcija pārkāpj parlamentārās valsts pamatprincipu, ka ministrija un ministrs ir pakļauti parlamentam. "Ministrs nav cilvēks no ielas, kas ienācis ministrijā. Ministrs ir cilvēks, kuram ir deleģēta funkcija, un šo funkciju mandātu viņam ir devusi Saeima," sacīja Valainis.
Savukārt deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) secināja, ka ministru biedru institūta izveide ir "reti glups gājies, kas no politttehnoloģiju viedokļa ir nepopulārs".
Savukārt opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) kritizēja Saeimas pieeju lemt par likumprojektu, kas neguva atbalstu par jaunā regulējuma virzību atbildīgajā parlamenta Juridiskajā komisijā. "Komisija balsoja pret, bet tas neliedz deputātiem uzšķaudīt komisijai. Tad kāpēc komisijas ir vajadzīgas? Sevišķi tās, kurās koalīcijai nav pārsvara," sacīja deputāte. Šim viedoklim pievienojās deputāte Linda Liepiņa (LPV), kura Saeimas komisijas lēmuma ignorēšanu vērtēja kā sliktu praksi.
Deputāts Mārcis Jencītis (LPV) debatēs aicināja kolēģus pieņemt lēmumus, balstoties uz kristīgām vērtībām. Viņš vērsās pie deputātu sirdsapziņas un aicināja balsot pret likumprojektu apstākļos, kad cilvēki gaida rēķinus par apkuri.
Debatēs deputāts Māris Kučinskis (AS) skaidroja, ka jau patlaban valsts likumi paredz Ministru prezidenta biedra amatu bez pienākumu apraksta, tāpat paredzēts īpašo uzdevumu ministrs, kam var nodot kādu departamentu. Tomēr, viņa ieskatā, pārresorisku jautājumu risināšanā nepieciešama citādāka sadarbība.
Kučinskis informēja, ka šos jautājumus nevar risināt parlamentārais sekretārs, jo tā funkcija ir nodrošināt sadarbību ar parlamentu. Tāpat deputāts stāstīja, ka apstiprinot ministra biedru, tam tiktu dots konkrēts uzdevums. Kā piemēru Kučinskis minēja visaptverošu valsts aizsardzību un digitalizācijas jautājumus, kur nepieciešama pārresoriska sadarbība.