Saeima konceptuāli piekrīt veidot Klimata un enerģētikas ministriju

Jaunas ministrijas izveidi konceptuāli atbalstīja 53 deputāti, bet neatbalstīja 41. Tāpat parlamentārieši lēma likumprojekta izskatīšanai noteikt steidzamību. Lai likuma izmaiņas stāstos spēkā, tās vēl jāpieņem otrajā lasījumā.

Paredzams, ka jaunajā ministrijā ietilps Ekonomikas ministrijas enerģētikas departaments un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas departaments, kas koordinē klimata jautājumus.

Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka klimata un enerģētikas ministra atlīdzībai un reprezentācijas izdevumiem gadā būtu nepieciešami 121 516 eiro, kurus ministrija aicina rast iekšējos resursos.

Ministru prezidenta amata kandidāts, līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka ir jāveic izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, lai varētu pārkārtot ministriju departamentus un mainīt ministrus līdzīgi kā tas ir citās valstīs, kad esošais ierēdniecības korpuss tiek pārkārtots aktuālajām vajadzībām.

"Ja viss darbs jādara premjeram, tad rodas jautājums, kāpēc vajadzīgi ministri un ministrijas. Demokrātijā darbojas atbildības sadale. Ministru prezidents uzstāda galvenos mērķus, reizēm iet gludāk, reizēm grūtāk, jo Ministru kabinetu neveido viena partija," skaidroja Kariņš.

Viņš piekrita deputāta Aināra Šlesera (LPV) paustajam, ka ir jārisina ar energokrīzes jautājumi un jāmeklē iespējas iegūt lētākus energoresursus, tomēr Kariņš uzsvēra, ka augsto energoresursu cenu cēlonis ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā.

"Mums ir jāpārbūvē energosistēma. Kāpēc tas netika darīts? Tam ir dažādi iemesli. Mans ierosinājums visai Saeimai ir dot iespēju nedaudz pārkārtot Ministru kabineta iekārtu, lai izveidotu no esošajiem klucīšiem jaunu ministriju, lai Saeima no manis varētu prasīt atbildību – kur ir rezultāts?" sacīja Kariņš.

Uzklausījis Kariņa teikto, Šlesers atklāja, ka viņš vēlētos straujākus energokrīzes risinājumus, tomēr viņš novērtē premjera pausto, tāpēc opozīcijas deputāts, lai arī nesaskaņojot ar partijas biedriem no "Latvija pirmajā vietā", balsos par jaunas ministrijas izveidi.

Vienlaikus partija "Progresīvie" mikroblogošanas vietnē "twitter" informēja, ka tā neatbalsta Enerģētikas un klimata ministrijas izveidi, no kuras būtu nodalīta vides politika. Partija uzskata, ka viena no Kariņa virzītajām iniciatīvām bijusi Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošana, taču valdības veidotāju plānos virzīt vienu atbildīgo par klimata, enerģētikas un vides politiku pēdējā brīdī notikušas izmaiņas, atmetot vides aizsardzību no jaunās ministrijas tvēruma.

"Jaunas ministrijas veidošana tiek virzīta steidzamības kārtā, radot jautājumus gan par labas pārvaldības principu ievērošanu, gan neizpratni par vides un klimata jautājumiem, kas īpaši Latvijā ir praktiski neatdalāmi. Vides jomas izņemšana no ministriju – gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan jaunizveidotās ministrijas – nosaukumiem, būtu simbolisks zaudējums vides jautājumiem ar nopietniem draudiem reālos zaudējumos Latvijas videi un dabai," vēsta "Progresīvie".

Partija norāda, ka klimata politika un vides politika ir cieši saistītas, to mākslīga atdalīšana un vides jomas simboliska nesaukšana vārdā ir nopietns brīdinājuma signāls visiem, kam rūp Latvijas vides un dabas aizsardzība. "Vienota, uz dabas un cilvēku aizsardzību vērsta klimata un vides politika vienmēr ir bijusi viena no "Progresīvo" prioritātēm, taču valdības piedāvājums šādu politiku nestiprinās, tikai vājinās," uzskata politiskais spēks.

"Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēra, ka "nav šaubu, ka "Progresīvie" vēlas būt atbildīgi krustvecāki šādai ministrijai", tomēr partija aicina koalīcijas sarunās atgriezties pie diskusijas par vides komponentes pievienošanu jaunajai ministrijai.