No fiskālās disciplīnas viedokļa, jauno valdību gaida sarežģīts periods, kārtējā monitoringa ziņojuma pauž Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padome norāda, ka globālā ekonomika šobrīd nonākusi sarežģītā posmā. Krievijas karš Ukrainā, pandēmijas un kara izraisītie piegāžu ķēžu traucējumi, globālā pieprasījuma samazināšanās rezultātā radītie satricinājumi, kā arī energoresursu dārdzība palielina recesijas riskus un inflāciju visā pasaulē.
Eiropas Savienības (ES), ņemot vērā tās ģeogrāfisko tuvumu karam un ievērojamo atkarību no Krievijas gāzes importa, šo ietekmi izjūt īpaši izteikti. "ES valstu ekonomikas atrodas pavērsiena punktā, balansējot uz lejupslīdes un lēnas izaugsmes robežas. ES ekonomikas izaugsmes prognoze 2023. gadam ir tikai 0,3%, savukārt Vācijā, Latvijā un Zviedrijā tiek prognozēta recesija, bet citās ES valstīs – ļoti lēna izaugsme," norāda FDP.
Eirozonā inflācija arvien pieaug un šā gada oktobrī sasniedza 10,6%. Inflācija arī nākošgad saglabāsies augsta – ES kopumā 7%, bet Eirozonā – 6,1%.
Attiecībā uz Latviju, tiek prognozēts, ka dziļākais šā brīža krīzes punkts tiks sasniegts 2023. gadā. Paredzams, ka Latvijai 2022. gads noslēgsies ar lēnāku, nekā gada sākumā gaidīts, bet tomēr pozitīvu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.
"Jaunākās prognozes 2023. gadam gan nav optimistiskas un aizvien biežāk parāda lejupslīdi. Eiropas Komisija (EK), 11. novembrī, atjaunojot prognozes – pazeminājusi Latvijas IKP 2022. gadam no 3,9% līdz 1,9%, bet 2023.gadam prognozējusi recesiju -0,3% apmērā. Šāda prognoze līdzinās Latvijas Bankas aplēsēm, kas septembrī publicēja atjaunotās prognozes un paredzēja (-0,2%) lejupslīdi 2023. gadā," informē FDP.
Tāpat padome norāda, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti vieš piesardzīgu optimismu, ka arī nākošā valdība kopumā varētu ieturēt salīdzinoši atbildīgu fiskālo politiku. FDP informē, ka aizejošā valdība ir apstiprinājusi vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.–2025. gadiem un 2023. gada budžeta plāna projektu pie nemainīgas politikas, saskaņā ar kuru deficīts nākošgad sasniegtu 3,7% un jaunajai valdībai piedāvātu 95 miljonu fiskālo telpu.
Kopumā Finanšu ministrija piedāvā konservatīvu fiskālo politiku, ko fiskālās disciplīnas uzraugi atbalsta. Šobrīd Finanšu ministrija izstrādā jaunas makroekonomiskās prognozes, kuras FDP izskatīs 1. decembrī.
Tāpat FDP norāda, ka jauno valdību, no fiskālās disciplīnas viedokļa, gaida sarežģīts periods, ko nosaka vairāku risku kopums:
- augstā nenoteiktība, kas apgrūtina makroekonomisko un fiskālo prognozēšanu;
- ģeopolitiskie riski, kas prasa papildus ieguldījumus iekšzemes militārai drošībai un energodrošībai, kā arī Ukrainas kara bēgļu atbalstam;
- piegādes ķēžu traucējumi, gan sakarā ar Ķīnas 0-Covid politiku, gan sakarā ar ģeopolitisko spriedzi reģionā;
- pieaugošās valsts finanšu vajadzības sociālai aizsardzībai un publiskās infrastruktūras uzturēšanai;
- pieaugošo procentu likmju ietekme uz parāda apkalpošanas izmaksām;
- nepieciešamība virzīties uz piesardzīgu fiskālo pozīciju un ieviest jauno ES fiskālo regulējumu, kas prasīs reformēt arī nacionālo fiskālo regulējumu;
- ierobežojošā monetārā politika, kas var izraisīt likviditātes problēmas uzņēmumiem un ekonomikai kopā;
- dziļas recesijas varbūtība, kas negatīvi ietekmēs arī nodokļu ieņēmumus.
Lai pārvarētu augstāk minētos izaicinājumus, fiskālās disciplīnas uzraugi aicina jauno valdību nepieļaut nepamatotu budžeta izdevumu pieaugumu 2023. gadā, nodrošināt tikai labi mērķētu un terminētu atbalstu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem.
"Ja recesija būs dziļāka, nekā prognozēts, pieaugs nepieciešamība kāpināt budžeta izdevumus sociālai aizsardzībai. Tomēr, ja situācija uzlabosies, budžeta izdevumus varētu pat samazināt," atzīts FDP.
Pēc 2023. gada nepieciešams nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, lai vidējā termiņā panāktu stabilu un sabalansētu fiskālo stāvokli ar zemu deficītu un ilgtspējīgu valsts parāda līmeni," teikts ziņojumā.
Padomē piebilst, ka jau 2024. gadā Latvijā, visticamāk, būs spēkā jaunais Eiropas Komisijas (EK) fiskālais regulējums, kas paredzēs pakāpenisku atgriešanos pie ilgtspējīgas fiskālās politikas. Tāpēc FDP aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai, pēc iespējas atbalstīt mazāk sociāli aizsargātās sabiedrības grupas un izvairīties no vispārīgiem atbalsta pasākumiem, kas var stimulēt inflāciju.
Jau ziņots, ka 2023. gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 9,82 miljardu eiro apmērā jeb par 1,03 miljardiem eiro vairāk, savukārt budžeta deficīts tiek plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet fiskālā telpa jeb papildus līdzekļi jaunu pasākumu finansēšanai nākamgad ir 95,1 miljons eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
