Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 29. novembrī, neatbalstīja otrajā lasījumā par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem plānots ieviest ministra biedrus.
Komisijas deputāti divos balsojumos neatbalstīja nedz likumprojektu, nedz tā virzīšanu izskatīšanai parlamenta sēdē šo ceturtdien, 1. decembrī. Ministra biedra amata izveidi atbalstīja pieci komisijas locekļi, bet neatbalstīja – seši.
Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā.
Plānots, ka ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Paredzēts, ka ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm.
Tāpat uzsvērts, ka šādā valsts iekārtā valsts pārvaldes principi prasa valsts pārvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.
Ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai saziņā ar attiecīgo valdības locekli varēs dot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, dot rīkojumu valdības locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam, kā arī pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, paredz likumprojekts.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1. oktobrim izstrādās un iesniegs Saeimai grozījumus citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai. Līdz tam ministra biedru amatā iecels un atbrīvos no amata Ministru prezidents.
Pret minēto likuma projektu iepriekš iebildes pauda opozīcijas pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
