Latvijas un Krievijas pierobežā uzbūvēts žogs 95,2 kilometru garumā  (3)

Otrdien Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu", kā arī uzdeva Valsts kancelejai to sagatavot iesniegšanai Saeimā.

Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma Ministru kabinetam doto uzdevumu, katru gadu līdz 1. decembrim sniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu, izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.

Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas pilnā apmērā ir nodrošināta pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve – tajā skaitā 2021. un 2022. gadā ir izbūvēti 59,7 kilometri Valsts robežsardzes norādītajos prioritārajos posmos, kur pastāv augstākie nelikumīgas valsts ārējās robežas šķērsošanas riski. Darbs vienlaikus tika veikts Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes nodaļas piecās robežas apsardzības teritorijās – Robežnieku, Šķaunes, Silenes, Kaplavas, Piedrujas.

Līdz šā gada 1. novembrim ir uzbūvēti un pieņemti ekspluatācijā četri tilti.

Pastāvīgās infrastruktūras izbūvei atbilstoši Ārējās sauszemes robežas izbūves likumā dotajam deleģējumam "Valsts nekustamie īpašumi" ir veikuši cenu aptaujas un ir noslēgti līgumu par infrastruktūras izbūvi divās kārtās ar kopējo garumu 149,7 kilometri, uzņemoties saistības par kopējo summu 100,5 miljonu eiro apmērā.

Līdz šā gada 1. novembrim būvniecības pirmajā kārtā bija nodrošināta atmežošana 72 kilometru garumā, izbūvēts pastāvīgais žogs 17,5 kilometru garumā. Savukārt šobrīd no kopējās atmežojamas platības pilnībā atmežoti ir 89% jeb 76,53 kilometri, vēl 9%, jeb 7,41 kilometrs ir procesā un tikai 2%, jeb 1,84 kilometrs vēl nav atmežoti, jo projektētājs šajā teritorijā vēl nav radis atbilstošu projekta tehnisko risinājumu un skaidrību par to, cik liela teritorija precīzi vēl atmežojama. Pastāvīgais žogs ir izbūvēts 22,5 kilometru garumā, būvdarbi notiek 69 kilometru garā posmā.

Savukārt otrajā kārtā ir uzsākta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde. Atmežošana ir uzsākta visos posmos, kuros valsts robežas josla noteikta 12 metri, posmos, kuros valsts robežas josla nav noteikta vai noteikta vairāk nekā 12 metri, atmežošana tiks uzsākta pēc būvprojekta trasējuma apstiprināšanas. Šobrīd otrajā kārtā atmežoti 5,77 kilometri no 63,93 kilometriem, kā arī doti atmežošanas uzdevumi vēl par aptuveni 5,37 kilometriem.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar valsts ārējo sauszemes robežu, Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) turpina nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu un zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu valsts robežas joslā gar Baltkrievijas un Krievijas robežu.

Līdz šā gada 1. novembrim atsavinātas un zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības 152 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Baltkrieviju un 325 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Krieviju. Tāpat, valsts robežas joslā gar Baltkrieviju 32 nekustamajam īpašumam uzsākts atsavināšanas process un 17 nekustamajos īpašumos ir novērtētas 41 atsavināmās zemes vienības.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka valsts robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai laika posmā no 2021. gada līdz 2024. gadam paredzēti 110 296 104 eiro. 2021. gadā ir veikti izdevumi par kopējo summu 3 402 374 eiro apmērā, 2022. gadā izpilde turpinās.

Tāpat Ministru kabinets ir atbalstījis inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu Latvijas ārējas robežas kontrolē, kas paredz ieviest vienotu tehnoloģisko risinājumu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, ļoti augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu, kas nodrošinās nepārtrauktu notikumu apzināšanu un robežkontroli tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu.

Perspektīvā tiks nodrošināta iespēja izveidotajā arhitektūrā integrēt vairākas institūciju sistēmas, kā arī lielākā apjomā veikt ar robežapsardzību saistīto datu uzkrāšanu, apstrādi, analīzi un koplietošanu.

Inovatīvo tehnoloģisko risinājumu ieviešanu uz Latvijas ārējās robežas ir paredzēts īstenot ar Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai palīdzību.