Otrdien, 29. novembrī, Nācaretē, klātesot goda viesiem un ap 50 cilvēku lielai svētceļnieku grupai no Latvijas, Pasludināšanas bazilikā svinīgi tika atklāta Aglonas Dievmātes mozaīka, portāls “Delfi” uzzināja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Uzrunājot dalībniekus, Valsts prezidents Egils Levits atzīmēja, ka Nācarete līdzās Jeruzalemei un Betlēmei ir starp trīs svarīgākajām vietām kristietībā, kur viesojas ne tikai svētceļnieki, bet arī laicīgie apmeklētāji.
"Tādā veidā mūsu Aglonas Dievmātes mozaīka būs arī sava veida valsts vizītkarte šajā zemē un vietā. Mozaīkas tapšanā par pamatmotīvu tika izvēlēta Aglonas Dievmātes svētglezna, jo tā ir atpazīstama ne tikai starp kristiešiem, bet arī pārējā sabiedrībā un arī tuvējās kaimiņvalstīs," teica Levits.
Aglonas Dievmātes mozaīka tapusi par Latvijas katoļticīgo ziedojumiem, un ideju īstenojis Svētā Jeruzalemes kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Smelteris.
Par lielāko kristiešu dievnamu Tuvajos Austrumos dēvētajā Pasludināšanas bazilikā viesojas svētceļnieki no visas pasaules. Tās dārzā izvietotas svētgleznu mozaīkas no visdažādākajām pasaules valstīm.
Jau ziņots, ka Aglonas bazilika, kurā atrodas svētglezna, kuras mozaīka otrdien atklāta Nācaretē, ir viena no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali.
Vēsturnieks Gustavs Manteufels raksta, ka šajā laikā tika veidota svētgleznas kopija, bet "oriģināls" ticis aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Pašu Traķu Dievmātes svētbildi 1382. gadā ķeizars Emanuēls II bija uzdāvinājis Lietuvas lielkņazam Aleksandram Vītautam, jo tieši šajā gadā Vītauts pieņēmis kristietību, raksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis". Aglonas Dievmātes svētgleznas autors nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
