Saeima atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā

Izmaiņas paredz pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī līdz 2023. gada 10. februārim.

Ārkārtējā situācija tika izsludināta 2021. gada augustā, ņemot vērā Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī izvērtējot iepriekš Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu.

Iepriekš Iekšlietu ministrija (IeM) norādīja, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7562 cilvēki. Savukārt kopš 2022. gada 1. augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, proti, augustā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēta 301 persona, septembrī 299 personas, bet oktobrī - 173 personas. Atsevišķos gadījumos aizturēto un atturēto personu skaits vienā grupā ir no 20 līdz 30 personas.

Ministrija informēja, ka būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši publiski izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

"Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējo situāciju," uzskata IeM.

Ministrija arī aicināja ņemt vērā apstākli, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

"Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso valsts robežu, skaitu," pauda IeM.

Tomēr pret ārkārtējās situācijas turpināšanu Baltkrievijas pierobežā iepriekš iestājās Tieslietu ministrija (TM), kuras ieskatā ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata.

Ministrijā skaidroja, ka ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli. "Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju," uzskata TM.

Ministrijā uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus TM piebilda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē.