14. Saeima neturpinās skatīt Civilās savienības likumprojektu  (46)

Juridiskās komisijas locekļi otrdien lēma par 13. Saeimas likumprojektiem, kuru izskatīšana var tikt turpināta 14. Saeimā, tostarp Civilās savienības likumprojektu.

Vairums komisijas locekļu tomēr lēma neturpināt šī likumprojekta skatīšanu šajā parlamentā – par likumprojekta pārņemšanu balsoja pieci un tik pat balsoja arī "pret".

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atgādināja deputātiem, ka ar Satversmes tiesas 2020. gada lēmumu likumdevējam uzlikts pienākums aizsargāt visas ģimenes, tostarp viena dzimuma. Lai izpildītu Satversmes tiesas lēmumu, TM izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, kuru 13. Saeima pieņēma divos lasījumos, bet, lai tas stāstos spēkā, regulējums jāpieņem galīgajā lasījumā.

TM eksperte uzsvēra, ka Satversmes tiesa uzliek pienākumu rīkoties un pieņemt regulējumu. Viņa norādīja, ka risinājumam, kādas ģimenes formas valsts atzīst, jābūt vienā "jumta" regulējumā, nevis jāveic grozījumi virknē likumu un Ministru kabineta noteikumu. Tāpat viņa piebilda, ka Civilās savienības likums neapdraud laulības institūciju.

Palčevska informēja, ka tikmēr, kamēr likumdevējs nav izpildījis Satversmes tiesas spriedumu, pāri savas attiecības var lūgt atzīt Administratīvajā tiesā. Tiesvedību rezultātā atzītas 27 ģimenes, bet 23 ģimeņu sāktās tiesvedības vēl turpinās. "Tas ir viens no iemesliem, ko vajadzētu ņemt vērā – ja nav šāda regulējums, šis process turpināsies un šādas ģimenes tiks atzītas," pauda TM eksperte.

Palčevska uzsvēra, ka mūsu likumos "nav apsvērta iespēja, ka Satversmes tiesas spriedumus var nepildīt, pieņemu, ka šāda iespēja īsti nevar pastāvēt tiesiskā valstī".

Asociācijas "Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla aicināja nevirzīt šo likumprojektu, jo "Satversmes tiesa savā spriedumā ir pārkāpusi varas dalīšanas principu". Tāpat viņa sacīja, ka bērniem, kas auguši bez tēva, ir deviņas reizes lielākas iespējas nepabeigt skolu, šādiem bērniem ir augstāki pašnāvības un uzvedības traucējumu riski.

Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka komisija neanalizē Satversmes tiesas spriedumu un tas nav par bērniem, bet gan divu pieaugušu cilvēku tiesībām noslēgt savienību.

Kārkla atzina, ka viņa runā par Satversmes tiesas spriedumu, jo TM apgalvo, ka tas ir pildāms, tomēr, Kārklas ieskatā, "Satversmes tiesas spriedums ir balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem". Viņa arī norādīja, ka tiesas spriedumā pausts arī tiesneša atsevišķs viedoklis.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve piebilda, ka Latvijā neviens normatīvais akts neparedz ignorēt Satversmes tiesas pieņemtos spriedumu, uzsverot, ka šai tiesai demokrātiskā valstī ir būtiska nozīme. "To, kādā veidā attiecību jautājums tiks risināts no likumdevēja puses, ir tiesību politikas jautājums – vai tas būs atsevišķs normatīvais akts vai grozījumi atsevišķos normatīvajos aktos. Tas, kā kāds [par Satversmes tiesas spriedumu] izteicis atsevišķas domas, viņam demokrātiskā valstī ir tādas tiesības, tādējādi ļaujot attīstīties juridiskajai domai Latvijā. Bet tiesas spriedums nemazina tā juridisko spēku vai nozīmīgumu, tāpēc Saeimai ir jāreaģē uz to, ko Satversmes tiesa ir norādījusi," pauda Juridiskā biroja pārstāve, piebilstot, ka Latvijā nav zināmi gadījumi, kad likumdevējs ignorētu Satversmes tiesas spriedumu, jo tas nav pieļaujams.

Diskutējot par likumprojekta pārņemšanu šajā Saeimā, Juridiskās komisijas vadītājs aicināja regulējumu skatīt plašāk par viena dzimuma pāru tiesību sakārtošanu. Judins norādīja, ka ir gadījumi, kad divi cilvēki veido mantiskas un personiskas attiecības, kuras patlaban var sakārtot, "noslēdzot 20 līgumus", kas regulē dažādas dzīves jomas, tostarp attiecībā uz lēmumiem par otras personas veselību utt.

Judins norādīja uz gadījumiem, kad divi cilvēki dzīvo kopā, bet vienam partnerim nomirstot, otrs "paliek bez nekā". "Dažiem gribas runāt par citām lietām, bet pamata jautājums ir par cilvēku interešu aizsardzību un tas ģimeni neapdraud," uzsvēra komisijas vadītājs. Viņš piebilda, ka tie, kas vēlas reģistrēt attiecības baznīcā, to turpinās darīt, bet patlaban Saeimai piedāvāts turpināt darbu ar jautājumu, kas sakārtotu to iespējas reģistrēt attiecības, kuri negrib reģistrēt attiecības patlaban iespējamajos veidos.

Deputāts Kristaps Krištopans (LPV) norādīja, ka "sabiedrības konsenss ir pret šo likumprojektu", uz ko Judins norādīja, ka tā "absolūti" nav taisnība. Krištopans turpināja, stāstot, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir saņēmis cilvēku e-pastus, kas neatbalsta šo likumprojektu, kā arī deputāts minēja "Latvija pirmajā vietā" vasaras tūrē savāktos 58 000 parakstus par "dabisku ģimeni".

Arī deputāts Atis Deksnis (AS) pauda, ka viņš balsos pret likumprojekta iekļaušanu šī Saeimas sasaukuma laikā, šo lēmumu pamatojot ar juristu paustajiem viedokļiem. "Mums priekšā stāv grūts laiks. Būtiski tuvākajā laikā risināt jautājumus, kas palīdzēs sabiedrību vienot, palīdzēs skatīties nākotnē," sacīja Deksnis un aicināja TM meklēt risinājumus, kā izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Deputāte Agnese Krasta (JV) tomēr aicināja atzīt šo likumprojektu kā šajā Saeimā skatāmu, piebilstot, ka par tā saturu vēl ir iespējams diskutēt un to ir iespējams uzlabot.

Savukārt deputāts Edgars Zelderis (P) uzsvēra, ka komisija patlaban runā par demokrātijas pamatiem, norādot uz jau iepriekš pausto, ka līdz šim nav bijusi prakse, kad likumdevējs nepilda Satversmes tiesas spriedumu.

"Iepriekšējā Saeima likumprojektu pieņēma divos lasījumos, viss ir izdiskutēts. Kolēģis saka, ka 58 000 ir pret šo likumprojektu. Bet cik ir par? Ja tagad apstājamies, tad paradām, ka esam vāja demokrātiska iekārta," uzsvēra Zelderis.

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likums paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.

Likums nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.

Tāpat likumā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.

Regulējums arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Likumā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējums arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.

No regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.

Bija plānots, ka Civilās savienības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī. TM šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.

Likumprojekts Saeimā tika atbalstīts divos lasījumos, bet pirms izskatīšanas trešajā lasījumā šā gada vidū kvoruma trūkuma dēļ jaunais regulējums vairākkārt netika skatīts.

Toreiz atsevišķi opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.

Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā.

Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.

Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.

Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.