Faktu pārbaudes materiālus Latvijā vērtē kā noderīgus, secina pētījumā  (3)

Faktu pārbaude veic dažādu publiskajā telpā pieejamu, piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu, vai sociālajās saziņas platformās izplatītu izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai attiecīgie apgalvojumi atbilst patiesībai un nav melīgi, maldinoši vai neprecīzi.

Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu secināts, ka 39% aptaujāto šādus materiālus ir pamanījuši, 47% tos pamanījuši nav, taču vēl 14% ir bijis grūti sniegt atbildi.

Savukārt 84% no aptaujātajiem, kuri faktu pārbaudes materiālus bija pamanījuši, tos vērtēja kā noderīgus, bet tikai 12% aptaujāto šie materiāli nešķita noderīgi.

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un LMĒP Ētikas padomes loceklis Jānis Buholcs uzskata, ka par spīti lielajai uzmanībai, kas pēdējo gadu laikā publiskajā telpā tiek pievērsta nepatiesai informācijai un cīņai ar to, pētījumā secinātais, ka šos materiālus pamanījuši mazāk par pusi aptaujas dalībnieku, liek domāt, ka šie centieni vai nu nav aizsnieguši ievērojamu daļu no auditorijas, vai arī šai auditorijas daļa kaut kādu iemeslu dēļ nav piekļuvusi informācijai par to, kas faktu pārbaudes žanrs ir un kā tas darbojas, un rezultātā tas netiek atpazīts.

Savukārt Re:Baltica faktu pārbaudes projekta "Re:Check" redaktore Evita Puriņa uzsver, ka ir dažādi pētījumi, kas apliecina – faktu pārbaude kā žanrs strādā, un šādi skaidrojoši un atspēkojoši materiāli palīdz mazināt dezinformācijas un dažādu baumu izplatību.

"Viena no šī žurnālistikas žanra problēmām ir tāda, ka faktu pārbaužu materiālu auditorija ne vienmēr labi sakrīt arī ar nepatieso izteikumu sākotnējo auditoriju – tie, kuri ir saskārušies ar nepatieso apgalvojumu, ne vienmēr pamana vai izlasa materiālus, kuros šis apgalvojums ir izvērtēts. Par to ir jādomā faktu pārbaudītājiem gan Latvijā, gan citās valstīs," saka Buholcs.

Gan Buholcs, gan Puriņa norāda uz šī žurnālistikas žanra attīstības nepieciešamību un izaicinājumiem, mudinot domāt par to, kā padarīt darbus pamanāmākus vēl plašākai auditorijai.

Savukārt Mediju ētikas padomes valdes locekle Ilona Skuja skaidro, ka faktu pārbaudes žurnālistikas materiāli ir svarīgi, jo auditorijai atgādina, ka publiski izteikumi, neatkarīgi no tā, cik tie ir populāri un cik pazīstams un ietekmīgs ir to autors, ir pakļaujami pārbaudei.

Aptaujā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret masu medijiem Latvijas Mediju ētikas padomes uzdevumā veica "Pētījumu centrs SKDS" šī gada septembrī pēc stratificētās nejaušās izlases principa dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-75 gadiem.

Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Faktu pārbaudes publikācijas un sižeti ir relatīvi jauns žanrs Latvijas medijos – ar to nodarbojas LSM, "Re:Baltica", "Delfi" un "Tvnet". "Delfi" un "Re:Baltica" ir arī sociālo mediju platformas "Facebook" partneri informācijas pārbaudē.

Biedrība Latvijas Mediju ētikas padome dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem un apņemoties ievērot LMĒP Ētikas kodeksu.