AS ministru kandidāti – Kučinskis, Šmits, Sprindžuks; veselības ministre – Meņģelsone  (13)

AS pārstāvji otrdien, 6. decembrī, preses konferencē informēja par politiskā spēka virzītajiem ministru amata kandidātiem.

Šmits tiek virzīts zemkopības ministra amatam, Kučinskis – iekšlietu ministra amatam, Sprindžuks – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam, bet Meņģelsone – veselības ministres amatam.

Meņģelsone līdz apstiprināšanai ministres amatā turpinās pildīt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores pienākumus.

Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS) norādīja, ka veselības joma ir ar vislielākajiem izaicinājumiem un nozare būs "smagākais politikas lauks" nākamajos gados. Viņš piebilda, ka citi politiskie spēki nav vēlējušies uzņemties atbildību par šo amatu, tāpēc AS šim amatam virza "nopietnu kandidātu, cilvēku, kas pārzina procesus Saeimā un valdībā, kas ir autoritāte". Viņš Meņģelsoni raksturoja kā šobrīd "iespējamo labāko [veselības ministra amata] kandidāti".

Pati Meņģelsone atzina, ka viņa "nebūs Laimes lācis", tomēr, redzot, ka citi politiskie spēki izvairās no šī amata, viņa mudina "saņemties un visiem kopā paveikt [izmaiņas veselības jomā]".

Lai arī viņai nav pieredzes veselības jomā, Meņģelsone atsaucās uz pieredzi, darbojoties valdību un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, tās veselības nozarei veltītajā apakšpadomē, kurā tiek spriests par cilvēkkapitālu, dzīvildzi un sabiedrības veselību.

Smiltēns uzsvēra, ka Eiropas Savienībā vidēji finansējums veselības nozarei ir 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Latvijā vien 4,2%. Viņš piebilda, ka vidējā termiņā Latvijas veselības sistēmai būs nepieciešami papildus līdzekļi, bet premjers un finanšu ministrs patlaban šādu solījumu nav devuši. Tāpēc Smiltēns izcēla premjera un finanšu ministra solidāru atbildību par veselības nozari.

Atgriežoties pie jautājuma par Meņģelsones kandidatūru, Smiltēns atzina, ka "šis nav īstais laiks ārstiem vadīt veselības nozari", turpretī patlaban ir "nepieciešams īstajā laikā un īstajā vietā īstais cilvēks", kurš spēj paraudzīties uz veselības nozari "neitrālām acīm", kas var izvērtēt veselības nozares finanses un spēj pieņemt lēmumus.

Meņģelsone piebilda, ka situācija veselības nozarē ir dramatiska, jo mediķi ir noguruši un zāļu cenas – augstas. Viņa darbu ministres amatā plāno sākt ar veselības sistēmas kontentanalīzi, lai pārliecinātos, cik racionāli un atbildīgi tiek tērēti līdzekļi nozarē. "Pēc kontentanalīzes jāizdara secinājumi un jāpieņem lēmumi," atzina iespējamā veselības ministre.

Ar AS paziņojumu ir zināms viss iespējamās nākamās valdības sastāvs.

Bez jau minētajiem iespējamajiem AS virzītajiem ministru amatu kandidātiem premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajā valdībā varētu strādāt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), labklājības ministre Evika Siliņa (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits 22. novembrī parakstīja rīkojumu par līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) aicināšanu sastādīt arī nākamo Ministru kabinetu un piedāvāt 14. Saeimai to apstiprināt.

Paredzams, ka potenciālie koalīcijas partneri šonedēļ noslēgs darbu pie nākamās valdības deklarācijas, bet nākamnedēļ Saeima varētu lemt par Ministru kabineta apstiprināšanu.

AS līderis Uldis Pīlēns otrdien, 6. decembrī, preses konferencē stāstīja, ka tuvojas finalizējošais posms Ministru kabineta deklarācijas izstrādē. Viņš atzina, ka valdības deklarācijas darbs ir veikts par 95%, bet par atsevišķiem jautājumiem vēl notiek diskusijas. Pēc viņa teiktā, potenciālajiem koalīcijas partneriem vēl jādiskutē par valsts kapitālsabiedrību akciju nodošanu kotēšanai biržā.

Pīlēns stāstīja, ka AS un Nacionālā apvienība ir vienisprātis, ka tādu uzņēmumu daļas kā VAS "Latvijas Valsts meži" un AS "Latvenergo" piederošās struktūras, kā arī ostas nedrīkst nodot biržai.