Pienākums vai 'spļāviens tautas sejā' – deputāti spriež par Dziesmu svētku biļetēm  (11)

Trešdien, 7. decembrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc deputātu lūguma sprieda par Dziesmu un deju svētku padomes lēmumu par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu biļešu iegādes iespējām.

Iepriekš Dziesmu un deju svētku padome lēma, ka Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem tiks saglabāta privilēģija rezervēt un iegādāties biļetes uz XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) komisijas sēdē norādīja, ka katra deputāta pienākums ir būt klāt Dziesmu svētkos. Viņš atzina, ka biļešu rezervēšanas iespēja ir deputātu priekšrocība līdzīgi kā deputātu iespēja novietot auto pie Saeimas nama, lai atvieglotu parlamentāriešu darbu.

Deputāts Edgars Tavars (AS) nepiekrita kolēģim un norādīja uz zemo sabiedrības uzticēšanos parlamentam un politiķiem. Viņa ieskatā Dziesmu svētkos klāt jābūt atsevišķām amatpersonām, kuras uzrunā pasākuma dalībniekus, piemēram, Valsts prezidentam, kā arī ielūgumi jāparedz ārvalstu vēstniekiem.

"Deputāts ir tautas priekšstāvis. Ja dodamies klausīties koncertu un mums ir iespēja nestāvēt garās rindās, tas ir spļāviens tautas sejā. Šī bija kļūda dāvāt šādu iespēju," pauda Tavars.

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova atgādināja, ka 2013. gadā bija skandāls, kad deputātiem piešķīra ielūgumus uz Dziesmu svētku koncertu, bet 2018. gadā tika lemts par iespēju deputātiem rezervēt biļetes. "Mūsu ieteikums ir nedot šādu privilēģiju Saeimas deputātiem, bet Dziesmu svētku padome lēma citādāk. Šis būtu nobriedušās demokrātijas laiks, kad atteikties no šī," teica Markova.

Tomēr Puntulis uzsvēra, ka viņš joprojām ir pārliecināts par nepieciešamību deputātiem būt klātesošiem Dziesmu svētkos, jo tas ir viens no visnozīmīgākajiem notikumiem valstī. "Te ir tā atšķirība, kā šo jautājumu traktē Tavars – nevis iet un baudīt svētkus, bet ar savu klātbūtni apliecināt, ka šis ir valstiski svarīgs notikums. Ja to varam nodrošināt bez biļešu rezervēšanas iespējas, es par to priecātos," pauda Puntulis.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) norādīja, ka Dziesmu svētki ir svarīga latviskas dzīvesziņas sastāvdaļa, tomēr biļešu rezervēšanas vietā derētu apsvērt iespēju par deputātu dalību svētku gājienā, kas "neizmaksās neko un tā būs attieksme un cieņa Dziesmu svētku tradīcijai".

Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) secināja, ka šodien notiek diskusija gan par parlamentāriešu privilēģiju, gan arī pienākumu apmeklēt Dziesmu svētkus. "Privilēģijas daļa nav vajadzīga. Bet, atbalstot šo kā pienākumu, mēs varam izbaudīt procesu, kad vaktējam biļetes un cenšamies tās iegādāties parastā kārtībā," aicināja deputāte.

Batņa rosināja kā priviliģētu grupu noteikt daudzbērnu ģimenes, uz ko Markova atbildēja, ka šis jautājums jau tiek risināts.

Noslēdzot diskusijas, komisija nepieņēma konkrētu lēmumu, bet Tavars aicināja Dziesmu svētku padomi pārskatīt lēmumu par deputātu privilēģijām rezervēt biļetes uz Dziesmu svētkiem.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien, 8. decembrī, skatīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, kuru pieņemot, tiktu noraidīta iespēja deputātiem un ministriem saglabāt privilēģiju rezervēt biļetes uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumiem.