Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskā komisija lēma jaunajā sasaukumā neskatīt 13. Saeimā divos lasījumos atbalstīto Civilās savienības likumprojektu, tomēr partija "Progresīvie" aicinās parlamentu lemt par šī likuma iekļaušanu arī 14. Saeimas darba kārtībā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Juridiskā komisija otrdien, 6. decembrī, lēma par 13. Saeimas likumprojektiem, kuru izskatīšana var tikt turpināta 14. Saeimā, tostarp Civilās savienības likumprojektu.
Komisija nolēma neturpināt šī likumprojekta skatīšanu šajā parlamentā – par likumprojekta pārņemšanu balsoja pieci un tik pat balsoja arī "pret".
"Progresīvo" līderis Kaspars Briškens miroblogošanas vietnē "Twitter" publicējis attēlu ar iesniegumu Saeimas prezidijam, kurā politiskais spēks aicina izskatīt 14. Saeimā Civilās savienības likumprojektu, lūdzot šo jautājumu iekļaut ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.
Likums paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.
Likums nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.
Tāpat likumā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.
Regulējums arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.
Likumā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējums arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.
No regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.
Bija plānots, ka Civilās savienības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī. TM šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojekts Saeimā tika atbalstīts divos lasījumos, bet pirms izskatīšanas trešajā lasījumā šā gada vidū kvoruma trūkuma dēļ jaunais regulējums vairākkārt netika skatīts.
Toreiz atsevišķi opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.
Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā.
Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.
Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.
Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
