Pagaidām neparedz pienākumu ukraiņiem darbam Latvijā mācīties valsts valodu

Minēto normu neatbalstīja 37 deputāti, bet 23 atbalstīja, tādējādi šī norma likuma netika iekļauta.

Pret minētajām izmaiņām iebilda partijas "Progresīvie", kuras pārstāve, deputāte Jana Simanovska norādīja uz vairākām problēmām, ko šādas normas ieviešana varētu izraisīt.

"Vai sasniegsim mērķi, ka šie cilvēki zinās latviešu valodu? Nav skaidrs, kas kontrolēs, kā šis pienākums tiek pildīts, un kas notiek, ja šis pienākums netiek izpildīts. Kas notiek ar tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau tagad ir apguvuši latviešu valodu. Vai arī viņiem būs šāds pienākums?" pauda Simanovska.

Pret likuma normu iestājās arī atsevišķi "Jaunās vienotības" deputāti. Uģis Rotbergs (JV) norādīja, ka Saeimas Juridiskais birojs iepriekš norādījis uz likuma normas neskaidrībām, tā ir neizstrādāta. Tāpat deputāts piebilda, ka likuma norma ir diskriminējoša, jo tā neattiecas uz citu tautību pārstāvjiem. Viņš uzskata likuma normu par negatavu, turklāt šādam punktam nevajadzētu būt Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā.

Deputāts Andrejs Judins (JV) atzina, ka likuma normas mērķis ir labs un pareizs, tomēr viņš rosināja rīkoties juridiski korekti. Judina ieskatā, prasība par valsts valodas apmācībām būtu iekļaujama Imigrācijas likumā.

Opozīcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs (S) pauda, ka "vietējie iedzīvotāji, kas maksā nodokļus", ir spiesti pierādīt valsts valodas zināšanas, turpretī "tiem, kuri ir atbraukuši ar Ukrainas pasi, nav šāds pienākums". "Valsts izskatās pēc lētas viesnīcas, kur var darīt jebko," secināja Rosļikovs. Viņš aicināja prasīt valodas zināšanas pilnīgi visiem vai arī noņemt šo pienākumu tai Latvijas sabiedrības daļai, kurai patlaban valsts valodas zināšanas noteiktas kā pienākums.

Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) norādīja, ka Rosļikovs salīdzina nesalīdzināmas lietas, jo no kara bēgoši Ukraiņi nav gluži tas pats, kas šeit dzimušie.

"Tiem, kas te dzimuši, ir viena valoda. Un tā ir latviešu valoda," uzsvēra Liepiņa.