Saeima ceturtdien, 8. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi atsakoties no "divu grozu" sistēmas veselības aprūpē.
Minēto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 13. Saeima, bet nepaspēja to izskatīt, tādējādi 14. Saeima regulējumu pārņēma un turpina skatīt šajā parlamentā.
Likuma grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja 90 deputāti, bet pret balsoja viens.
Likuma grozījumu mērķis ir noteikt, ka personai līdz 2024. gada 31. decembrim būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
Saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumiem, no 2018. gada līdz 2022. gadam, personām, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Iepriekš minētais nozīmē, ka pēc 2023. gada 1. janvāra personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai, varēs saņemt tikai veselības aprūpes minimumu - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.
Tādējādi šīm personām būs nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām.
Nosakot, ka personai līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Nepārskatot tiesību normas, pastāv risks, ka daļai sabiedrības jeb 457 725 personām pasliktināsies kopējais sabiedrības veselības stāvoklis.