No amata atbrīvo Rīgas izglītības komitejas vadītāju Ratinīku

Pēc ilgstošām debatēm pirmajā balsojumā par Ratinīkas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas kvoruma nebija, tādēļ sēdē izcēlās skaļākas diskusijas par turpmāko rīcību, izskanot aicinājumiem par atkārtota balsojuma rīkošanu vai tehniska pārtraukuma izsludināšanu. Beigās tika nolemts iet otro ceļu un izziņot piecu minūšu tehnisko pārtraukumu.

Pirmajā balsojumā kādai deputātei bijušas tehniskas problēmas, un jautājumā iesaistījās arī domes Juridiskās pārvalde. Tā norādīja, ka, atbilstoši nolikumam, ja jautājumu nav iespējams skatīt kvoruma trūkuma dēļ, tiek izsludināts pārtraukums vai sēde tiek slēgta.

Savukārt deputāte Anna Vladova (S) norādīja, ka pulksten 16 notiks Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēde, rosinot pārcelt Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi uz tālāku laiku. Reaģējot uz šiem aicinājumiem, tika izsludināts vēl viens 10 minūšu tehniskais pārtraukums.

Pēc pārtraukuma tika sākts vēl viens balsojums par Ratinīkas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, kurā ar astoņām balsīm "par", nulle "pret" un vienu "atturas" tika pieņemts lēmums par Ratinīkas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

Komitejas priekšsēdētāja amatam tika virzīts tikai viens kandidāts – deputāte Laima Geikina (PP), kuru nominēja deputāte Agnese Logina (PP). Uzrunājot komiteju, Geikina sacīja, ka izglītības sistēmā ir no pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, bijusi iesaistīta visos izglītības pārmaiņu projektos kopš 2000. gada, kā arī politiķei ir izglītība pasākumu organizēšanā.

Geikina norādīja, ka risināmo problēmu vidū būs arī mobings skolās, savukārt kultūrā viņas ieskatā būtu vairāk jāpievērš uzmanība visu rīdzinieku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat cita starpā tika izcelta sadarbība ar skolēnu pašpārvaldēm.

Geikinas kandidatūra komitejā tika atbalstīta ar astoņām balsīm "par".

Pēc Ratinīkas paustā, ārkārtas sēde tika sasaukta pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa pieprasījuma, lai skatītu divus jautājumus – pasākuma plāna grozījumus sakarā ar gadu mijas svinēšanu Rīgā un komitejas priekšsēdētājas atbrīvošanu, kā arī jauna vadītāja ievēlēšanu.

Komitejas priekšsēdētāja vietniece Rita Našeniece (JV) sēdē jautāja, kāpēc jautājums par gadu mijas svinībām tiek risināts šobrīd un straujā tempā.

Atbildot uz jautājumu, Ratinīka norādīja, ka Jaungada svinības nebija paredzētas budžetā un arī konceptuāli netika atbalstītas 11. augusta darba grupas sapulcē. Līdz ar to nebija nekāda pieprasījuma kaut kā laicīgāk virzīt šo jautājumu, turklāt jautājums netika skatīts arī Kultūras komisijā, piebilda deputāte.

"Ne no viena ne rakstiski, ne mutiski [..] nesaņēmu nekādu pieprasījumu veidot Jaungada programmu par velti, jo budžetā tas nav paredzēts," norādīja Ratinīka.

Savukārt Našeniece, apkopoja Ratinīkas pausto, norādot, ka iepriekšēji signāli, ka vajadzētu agrāk risināt šo jautājumu, tika noraidīti visos attiecīgajos formātos. Faktiski process visu laiku nebija pieprasīts un pēkšņi tas tapa pieprasīts, kā dēļ tas arī ad hoc kārtībā tiek risināts šobrīd.

Jautājums vienlaikus skāris to, cik plašām būtu jābūt Jaunā gada svinībām galvaspilsētā, jo līdz šim kopumā signāli bijuši dažādi, tostarp tādi, kuros izcelta nepieciešamība neveidot pārāk plašas svinības. Tomēr skaidrāka izpratne par to, ka svinībām būtu jābūt plašākām nekā līdz šim plānots, atsevišķiem sēdē ziņojušajiem parādījusies pēc Pirmās adventes pasākumiem, kur bijusi liela cilvēku plūsma un pulcēšanās.

Pēc pirmā jautājuma, kas bija par Jaunā gada svinībām Rīgā, izskatīšanas sēdes vadīšanu pārņēma komitejas priekšsēdētāja vietniece Rita Našeniece (JV). Par Ratinīkas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu ziņoja domes priekšsēdētājs.

Staķis pauda, ka viņa izpratnē komitejas vadītājam ir divi uzdevumi – panākt, ka tām iniciatīvām, kas nāk no attiecīgajām struktūrām vai no deputātiem, ir domes atbalsts, kā arī otrs – organizēt darbu tā, lai lēmumi tiek pieņemti laikā.

"Ja mēs vērtējam šo gadu – man šķiet, ka ar šiem uzdevumiem ne vienmēr ir tikts galā," izteicās mērs, skaidrojot, ka atsevišķi lēmumi esot pieņemti ar lielu novēlošanos, tostarp minot Jaunā gada svinību pasākumus, kā arī norādot, ka šī pasākuma laicīga plānošana viņa ieskatā bija komitejas vadītājas uzdevums.

Komentējot izskanējušo, ka budžetā nebija paredzēti līdzekļi Jaunā gada pasākumam, Staķis atzīmēja, ka tas pieņemts apstākļos, kad valdīja neskaidrība par to, vai šādi pasākumi vispār varēs notikt. Tādēļ esot mainīta kārtība, pieļaujot, ka finansējumu šādiem pasākumiem piešķir pēc nepieciešamības.

"Es no savas puses uzskatu, ka, ņemot vērā šos notikumus, par kuriem minēju sākumā, komitejas vadītājs īsti netiek galā. Es neesmu gatavs šādi strādāt," izteicās Staķis.

Našeniece mēram jautāja, vai nebūtu pareizāk sākt ar kādām mērenākām rīcībām, jo komitejas vadītāja nomaiņa ir visai radikāls solis. "Vai neienāca prātā, ka šīs bažas vajadzētu paust agrāk un nesāpīgākā veidā?" vaicāja deputāte.

Turpretim Staķis sliecās nepiekrist deputātes paustajam, norādot, ka šāds solis nebūtu liels pārsteigums. Mēra vērtējums ir, ka "šādas sarunas ir notikušas ne reizi vien dažādos formātos".

Sēdē vairākkārt izskanēja apgalvojumi, ka šis lēmums varētu būt politisks. Viena no šī izteikuma paudējām bija arī opozīcijas deputāte Vladova, kurai mērs atbildēja, norādot, ka "jebkurš jautājums var tikt saukts par politisku", tomēr Staķim svarīgs esot darba rezultāts.

Komitejas deputāte Ieva Siliņa (NA/LRA) sēdē, savukārt, apliecināja, ka Ratinīka ir spējīga vadīt komiteju un padarītā ir daudz. Tomēr vienlaikus arī nekas neliecinot, ka Geikina nespētu pildīt šīs funkcijas.

Siliņas ieskatā, šādi jautājumi būtu jārisina frakcijās, nevis komitejās. Tā vietā, lai šo risinātu, "viena frakcija tiek šantažēta, otrai tiek melots un vēl kādai, iespējams, balsis ir "nopirktas"", izteicās politiķe.

Savukārt balsojumā par vadītāja atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, viņasprāt, tiek pārkāpts koalīcijas sadarbības līgums, un tādēļ šis lēmums būtu jāatliek un jārisina sarunu ceļā. Viņai pievienojās arī Vladova, kura esot guvusi pārliecību, ka šis balsojums ir "intriga un iekšējas spēles".

"Es negribu piedalīties jūsu spēlēs un tāpēc arī es aicinātu nebalsot," piebilda deputāte.

"Latvijas attīstībai" frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps ieradās uz sēdi aizstāvēt Ratinīku, argumentējot, ka šajā komitejā sarežģītos apstākļos ir paveiktas ļoti nozīmīgas reformas, tostarp veidota pavisam jauna sistēma atbalstam organizācijām.

"Es nepievienojos nevienam pārmetumam, aicinot neaizrauties ar retoriku, ka Ratinīka vai departaments nav ticis galā šajā aspektā," pauda Zeps.

Vienlaikus patlaban koalīcijas līgumā netiek ievērota virkne punktu, uzskata politiķis. "Ja mēs varam neievērot situācijas, par kurām esam vienojušies, tad kā mēs varēsim strādāt tālāk?" retoriski vaicāja Zeps, atzīstot, ka pastāv nesaskaņas koalīcijas partneru vidū.

Savukārt Logina atzina, ka šāds balsojums ir cilvēcīgi smags un situācija ir nepatīkama, taču, viņasprāt, komitejā ir skriets notikumiem iepakaļ un komitejai būtu jāstrādā labāk.

Viņai pievienojās arī Geikina, argumentējot, ka situācija ap Jaungada pasākumu izgaismo sistemātiskas problēmas, kas bijušas aktuālas kādu laiku. Geikina arī piekrita Loginas paustajam, ka jautājums būtu jārisina proaktīvi, nevis reaktīvi.

Komitejas deputāte Anete Jēkabsone-Žogota (LA) norādīja, ka, izejot no Loginas paustā, Ratinīka ir vienīgā, kas atbildīga par Rīgu, vienlaikus kritizējot, ka "šādi risināt lietas" ir absurdi, uzliekot šādus lēmumus uz komitejas pleciem.

Arī Našeniece atzina, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija. Viņasprāt, svaru kausos tiek pretstatītas divas lietas – tas, kā jūtas koalīcija, un kā jūtas komitejas deputāti. Vienlaikus jautājums esot plašāks par personību un komitejas vadītāju – tas esot jautājums par to, kā vieni cenšas saturēt kopā valdošo pozīciju.

Turpretim Ratinīka iepriekš norādīja, ka par vēlmi atstādināt viņu no komitejas priekšsēdētājas amata uzzinājusi no mēra vēstules trešdienas rītā. Iepriekš nedz klātienē, nedz attālināti nekādas komunikācijas, lai pārrunātu iespējamās domstarpības un nākotnes sadarbības modeļus, neesot bijis.

Šī viņai bijusi "skaista dāvana Ziemassvētku gaidīšanas laikā" no Rīgas mēra puses, par ko līdz trešdienas rīta formālajai vēstulei "nebija ne mazākās nojausmas".

Ratinīka arī sociālajā vietnē "Facebook" par atbrīvošanu no amata paudusi, ka: "Mana partija neuzvarēja vēlēšanās. Nekāda politiska labuma no politiķa, kurš neklausa."

"Paldies visiem kolēģiem un iestāžu vadītājiem par sadarbību! Žēl, ka netika dota iespēja īstenot vairāk. Sarūgtina, ka publiski komunikācijai atvērtais Mārtiņš Staķis nepagodināja ar klātienes vai attālinātu sarunu par problēmām un nenovērtēja manu divu gadu darbu," atzina Ratinīka.

Lai arī šī jautājuma izskatīšanā viņa nepiedalījās, darbu komitejā viņa turpināšot.

Kā vēstīts, līdz ar Saeimas vēlēšanām izmaiņas sastāvā piedzīvotas arī Rātsnamā, kur no kopumā 27 šajās Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem domes deputātiem mandātus ieguva pieci.

To vidū arī 14. Saeimas priekšsēdētājs, iepriekš Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) domes frakcijas vicemērs Edvards Smiltēns (AS).

Vienošanās starp NA un LRA paredz, ka vicemēra amatu "uz pusēm" dalīs abu partiju pārstāvji. Divus ar pusi gadus tajā pabija LRA pārstāvis. Tagad pienākusi kārta NA.

Tādējādi 22. novembrī NA/LRA domes frakcija kā vicemēra amata kandidātu izvirzīja Edvardu Ratnieku (NA), par kura kandidatūru varētu lemt 14. decembra domes sēdē.

Otrdien, 6. decembrī, pēc Ratnieka iepriekš paustā portālam "Delfi", vicemēra amata kandidātam bija plānotas sarunas ar "Jaunās vienotības" un "Progresīvo/Par!" frakciju.