Rīgas domes deputāte Iveta Ratinīka (LA), kuras atbrīvošanu no Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas amata ceturtdien ar vienas balss pārsvaru atbalstīja vairākums komitejas sēdē klātesošo deputātu, šo lēmumu apstrīdēt neplāno.
"Pārsūdzēt lēmumu neplānoju, bet no procedūras viedokļa tā bija izcili nemākulīga haltūra, taču ar varu cieņu panākt nevar," portālam "Delfi" teica Ratinīka.
Viņa pauda, ka ceturtdien, 8. decembrī, ārkārtas sēdē pie jautājuma par viņas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas nebija pat lēmuma projekta, proti, to dēvēja par mutisku priekšlikumu. Par šo jautājumu bijusi tikai trešdienas, 7. decembra, rītā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa sūtīta vēstule, kurā tiek uzdots sasaukt komitejas ārkārtas sēdi. Nekādi argumenti saistībā ar viņas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas nav tikuši minēti.
Mēra argumentācija gan tapusi zināma pēc 7. decembra vēstules, jo tās saturs tika izklāstīts dienu vēlāk attiecīgajā sēdē – mērs līdz ar citiem apsvērumiem uzskata, ka šogad Ratinīka ne vienmēr ir tikusi galā ar uzdevumiem. Arī Jaunā gada svinību savlaicīga plānošana, mēra ieskatā, bijusi komitejas vadītājas uzdevums.
Mēra teiktajam komitejas sēdē sliecās piekrist arī deputāte Laima Geikina (PP), kura ceturtdien Ratinīkas vietā tika ievēlēta komitejas priekšsēdētājas amatā, un Agnese Logina (PP), kura Geikinu šim amatam nominēja. Deputātes argumentēja, ka komitejā notikumiem esot "skriets iepakaļ" – darbība neesot bijusi gana proaktīva.
Vairāki deputāti gan sliecās nepiekrist mēra nostājai, ka Ratinīka būtu vainojama tajā, ka par Jaunā gada svinībām galvaspilsētā tiek lemts vien 8. decembrī. Tāpat tika norādīts, ka šobrīd par priekšsēdētājas nomaiņu tiek lemts politisku, nevis organizatorisku motīvu dēļ, turklāt šis jautājums būtu bijis jārisina starp frakcijām, nevis komitejā.
Arī Ratinīka sacīja, ka tēriņi Jaungada svinībām nebija paredzēti budžetā un arī konceptuāli svinības netika atbalstītas, piemēram, 11. augusta darba grupas sapulcē. Līdz ar to nebija nekāda pieprasījuma laicīgāk virzīt šo jautājumu. Tāpat tas netika skatīts Kultūras komisijā, piebilda deputāte.
Savā "Facebook" profilā Ratinīka jau iepriekš publiskoja daļu no SKDS 2021. gada nogalē veiktās rīdzinieku aptaujas, kurā cilvēki vērtējuši pašvaldības domes amatpersonu darbu. "Šogad tas [reitings] vai nu netika vispār organizēts, vai tika rūpīgi slēpts, lai apmaksātās reklāmas izskatītos iespaidīgāk, nezinu. Tāpēc varam tikai minēt, vai tam ir vai nav jebkāds sakars ar vakardienas komunikācijas stilu, dažu jaunkundžu nervozajiem smiekliem un šampanieša dzeršanu piektajā stāvā".
Portāla "Delfi" rīcībā esošā pēc Rīgas domes pasūtījuma pērn veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka Ratinīka bijusi otrā augstāk novērtētā amatpersona, raugoties pēc kopējā respondentu vērtējuma. Augstāku vērtējumu vien ieguvis Rīgas mērs. Arī amatpersonu darbības vērtējuma dinamika liecina, ka Ratinīkas vērtējums no 2020. gada nogales līdz 2021. gada nogalei uzrādīja nosacīti labvēlīgāku ainu nekā vairumam vērtēto domes amatpersonu.
Komentējot šos datus, deputāte portālam "Delfi" pauda izbrīnu, ka "pat daļa koalīcijas deputātu nav šo reitingu redzējuši". "Ar savas frakcijas deputātiem reiz kopā skumām, ka atpazīstamākajiem pārmaiņu koalīcijas deputātiem, tostarp man, ar pārmaiņām nemaz tik labi neveicas," piebilda Ratinīka.
Reitingi un aptaujas tiek veidotas par nodokļu maksātāju naudu, taču, kā norādīja deputāte, "šādām aptaujām ir publiskojamās daļas un tādas, ko saņem tikai daži". "Nezinu, vai ir kādas likumsakarības starp lēmumu dubultot Komunikācijas pārvaldes štatu un koncentrēt visu informāciju, tostarp attēlu atlasi, dažu politiķu tēla veidošanai un šī reitinga pozitīvākiem rezultātiem," viņa sacīja.
Viņas skatījumā, iecere reorganizēt Sabiedrisko attiecību nodaļu un veidot Komunikācijas pārvaldi domē parādījās pērnā gada martā. Aptaujā analizētā reitingu dinamika, savukārt, liecina, ka zemākie reitingi vērtētajām amatpersonām bijuši tieši mērījumā, kas veikts pērn maijā.
Kā vēstīts, līdz ar Saeimas vēlēšanām izmaiņas sastāvā piedzīvotas arī Rātsnamā, kur no kopumā 27 šajās Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem domes deputātiem mandātus ieguva pieci.
To vidū arī 14. Saeimas priekšsēdētājs, iepriekš Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) domes frakcijas vicemērs Edvards Smiltēns (AS).
Vienošanās starp NA un LRA paredz, ka vicemēra amatu "uz pusēm" dalīs abu partiju pārstāvji. Divus ar pusi gadus tajā pabija LRA pārstāvis. Tagad pienākusi kārta NA.
Tādējādi 22. novembrī NA/LRA domes frakcija kā vicemēra amata kandidātu izvirzīja Edvardu Ratnieku (NA), par kura kandidatūru varētu lemt 14. decembra domes sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
