Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka ministru biedri būtu nepieciešami četrās jomās – digitalizācijas jomā, demogrāfijā, informatīvās telpas jautājumos, kā arī izglītībā, zinātnē un inovācjās.
Levits otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina, ka likums, ko viņš izsludinājis pirmdien, paredz principu, ka šāds amats, šāda institūcija ir. Viņš redz četras jomas, kur šāda amatpersona nepieciešama.
Digitalizācijas politika – "mīļie draugi, Latvija ir vienīgā valsts laikam vispār modernā pasaulē un Eiropā noteikti, kur nav savas digitalizācijas politikas," viņš teica.
Tāpat Latvijā svarīga problēma ir ģimene, bērni – demogrāfijas problēma. Iedzīvotāju skaits visu laiku samazinās un tam ir jāpievērš uzmanība, tāpēc demogrāfijas politika ir aktuāla joma.
Kā trešo viņš nosauca informatīvās telpas politiku, kuras trūkums redzams arī tagad, piemēram, situācijā, ar "TV Rain" jeb "Dožģ". "Mums nav savas informatīvās telpas politikas. Pret mums tiek vērsti hibrīduzbrukumi – kur ir politika, kas to novērš? Nav tādas mums," teica Levits.
Savukār trešā joma, kur nepieciešams ministra biedrs, ir augstākā izglītība, zinātne un inovācijas.
"Arī gandrīz visās citās valstīs ir atbildīgas amatpersonas par šo politiku. Mums tāda īsti nav," teica Valsts prezidents. Levits piebilda, ka ar to varbūt nodarbojas Izglītības ministrija, bet "tas ir izplūdis kopējā izglītības politikā".
Levita ieskatā, ir vajadzīga mērķēta kopēja politika, kas veido vienu kompleksu, kas var garantēt Latvijas izaugsmi. "Nekas cits – izglītība, zinātne inovācijas. Te nav vajadzīga ministrija, bet viens cilvēks, kas par to rūpējas pašreizējo ministriju ietvaros," teica prezidents.
Kā ziņots, Levits pirmdien, 12. decembrī, izsludināja Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz ministru biedru un klimata un enerģētikas ministra amata izveidi.
1. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu.
Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija. Tāpēc, pārmetot koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, opozīcijas deputāti pieļāva pieņemto grozījumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā.
Likumā noteikts, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst attiecīgā ministra kompetencē un kuru pārziņu viņam ir noteicis ministrs, kā arī ministra uzdevumā pilda citus pienākumus. Ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.
Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma. Ministra biedrs amatā varēs atrasties ne ilgāk kā attiecīgais ministrs.
Ministra biedrs būs līdzvērtīga amatpersona parlamentārajam sekretāram un atbilstoši noteiktajai kompetencei saskaņā ar attiecīgo ministru varēs dod rīkojumus valsts sekretāram, citām ministrijas amatpersonām un ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem.
Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
