Mūžībā aizsaukts vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš

Deviņdesmit trešajā mūža gadā viņš bija vecākais darbinieks, kurš strādāja līdz pat pēdējai dienai valsts dienestā. Drēziņš arī bija Atzinības krusta kavalieris.

Okupācijas laikā Drēziņš dibinājis Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu, savukārt Atmodā darbojies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.

Viņš bija būvinženieris ar 76 gadu stāžu, turklāt saņēmis arī Latvijas Būvinženieru savienības apbalvojumu "par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā", medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.

Turpretim 2020. gada 9. novembrī Valsts Prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada Kārlis Ulmanis viņa vectēvu Jāni Drēziņu) apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta kavalieri. Norādot "pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā" Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.

Ilmārs Reinholds Drēziņš mācījies 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba Viestura 48. pamatskolā. Pēc Otrā pasaules kara nokārtojis būvinženiera eksāmenus Rīgas industriālā politehnikuma būvniecības nodaļā, 17 gadu vecumā uzsācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris un bijis gleznotāja Jūlija Viļumaiņa skolnieks. Savukārt LPSR kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs liedzis Drēziņam studijas Mākslas akadēmijā.

Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības "YMCA" stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības "Union" klubā Strēlnieku dārzā. Jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot, spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē, turklāt 1947. gadā piedalījies PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs.

Strādājis būvniecības plānošanā, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu — tāmju grupu, projektēšanas institūtā "Remontprojekts", Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā "Komunālprojekts", Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā "Pilsētprojekts" un citos nozares uzņēmumos.

Šogad viņš profesijā strādāja septiņdesmit sesto gadu.

Drēziņš veidojis projektu dokumentāciju sabiedriski nozīmīgām jaunceltnēm un restaurācijām. Sadarbojies arī ar no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidoto SIA "AIG" jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, kas šobrīd ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", projektēšanas kompāniju "Attīstības projekts", daudzām citām personām kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, Evanģēliski luteriskās Baznīcas Konsistoriju, tās būvfirmu "Arka".

Drēziņš arī bijis Latvijas Būvinženieru savienības biedrs. Lai sniegtu augsti kvalificētu būvniecības ekspertīzi, kopā ar trim citiem ekspertiem dibinājis Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju "Būvzinis". Drēziņa "Būvniecības tāmju normatīvi" iekļauti Celtniecības koledžas un Rīgas Tehniskās universitātes programmu metodoloģijā.

Drēziņa konstituconālo tiesību aktīvisms izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, Oksfordas Universitātē "Oxford Reports on International Law",, Eiropas Cilvēktiesību tiesas "Caselaw Update", Venēcijas Universitātes monogrāfijā "Stabilità e crescita: l'UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali".

Drēziņš arī piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā, uzvarot Satversmes tiesā un atgūstot vairākus simtus miljonu latu pensionāriem.

Pērn 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās Drēziņš, kurš kandidēja Ādažu novadā un kuram ritēja deviņdesmit otrais gads, bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā, turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris.

Drēziņš kandidēja no partijas "Vienotība", viņa debatētie jautājumi klimatneitralitāte, atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, atkritumu šķirošana, bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.

Pērn viņš arī tika ievēlēts par partijas "Vienotība" Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju. 14. Saeimas vēlēšanās Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms Ulmaņa apvērsuma, demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā.

Savukārt šogad Drēziņš aktīvi iestājās pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārsaukt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja "padomju varoņu" godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents Hugo Celmiņš.

Ilmārs Reinholds Drēziņš bija kapteiņa Jāņa Drēziņa mazdēls.

Izvadīšana no Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapsētas notiks 17. decembrī pulksten 13.