Sanāksmi plāno apmeklēt Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons.
Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmē plānots pārrunāt Krievijas agresīvo karu Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Arktikas reģionos, īpaši pievēršoties JEF biedru sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.
Sanāksmes ietvaros Kariņam plānotas divpusējās tikšanās ar Lielbritānijas, Islandes un Norvēģijas premjerministriem.
Reaģējot uz Krievijas plašo iebrukumu Ukrainā šī gada 24. februārī, pirmā Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu valstu un valdību vadītāju sanāksme norisinājās virtuāli šī gada 25. februārī. Otro JEF sanāksmi klātienē šī gada 15. martā organizēja Apvienotās Karalistes premjerministrs Londonā.
Organizējot trešo JEF valstu un valdību vadītāju sanāksmi Rīgā, Latvija apliecina sevi kā aktīvu un konstruktīvu spēlētāju Baltijas un Tālo Ziemeļu reģionu drošības vides veidošanā, uzsver Sabajevs.
Apvienotie reaģēšanas spēki ir līdzīgi domājošu valstu (Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes) koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā.
Pēc 2014. gada septembra NATO samita Velsā 2015. gada novembrī dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu par JEF izveidošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
