Tiesa var lūgt parlamenta atļauju Šlesera tiesvedības turpināšanai, atgādina Judins

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ lēma apturēt tiesvedību, lai uzdotu Augstākajai tiesai (AT) jautājumus par normu interpretēšanu. Tiesa lūgs pārbaudīt, vai pret Šleseru attiecināms Satversmes 29. un 30. pants.

Satversmes 29. pants noteic, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Savukārt 30. pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Neskatoties uz to, ka kriminālvajāšana pret Šleseru uzsākta pirms viņa stāšanās Saeimas deputāta amatā, tiesa lūgs AT kopsapulcē interpretēt Satversmes pantus, lai nerastos neskaidrības.

Judins sociālajā tīklā "Facebook" norādījis, ka nav slikti, ja arī AT būs iespēja sniegt skaidrojumu par minēto tiesību normu piemērošanu, tomēr jautājums pēc būtības nav tik sarežģīts, kā tiesai šķiet, un Saeima uz to sniedza atbildi, 2015. gadā 5. februārī lemjot par piekrišanu deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.

Toreiz situācija bija līdzīga - apsūdzība personai bija uzrādīta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, bet lietas iztiesāšana vēl netika pabeigta.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2015. gadā norādījusi, ka deputāta neaizskaramība sākas ar dienu, kad deputāts stājas amatā, tā iedarbojas uz "ievadītājām tiesiskajām attiecībām" un ir nepārtraukta. Līdz ar to gadījumā, ja kriminālvajāšana sākta, pirms persona kļuvusi par Saeimas deputātu, bet kriminālprocess līdz tam nav pabeigts, jārīkojas atbilstoši Satversmei - jālūdz Saeimas piekrišana kriminālprocesa turpināšanai.

Atšķirība starp šiem gadījumiem ir vien tiesas rīcībā - Jelgavas tiesa neapturēja lietas izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, lai noskaidrotu AT viedokli, bet nosūtīja vēstuli Saeimai, kas sākotnēji - 2015. gada februārī - tika izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet pēc tam arī Saeimas sēdē.

Jau ziņots, ka lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors iepriekš paudis uzskata, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 31. janvārī attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos. Tagad lieta tiek izskatīta apelācijas instancē.