Uzziņa: Kas nākamgad mainīsies sociālajā jomā  (2)

Kā apkopojusi Labklājības ministrija (LM), no 2023. gada 1. janvāra minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 620 eiro.

Tāpat palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Kā ziņo LM, turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā divus mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam – tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta, to varēs izmantot elastīgi pa daļām līdz bērna astoņu gadu vecumam, un abi vecāki to varēs izmantot arī vienlaicīgi. Minētie nosacījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuriem bērns piedzims, sākot no 2023. gada 1. janvāra, norādīja ministrijā.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2023. gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2023. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu un 6 mēnešu vecumu. No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās, t.i., ik gadu par trim mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums, atgādināja ministrijā.

Turpinot pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija turpmāk veiks arī funkcionālo pārraudzību bāriņtiesas lietās par ārpusģimenes aprūpi (no 2022. gada 1. janvāra funkcionālā pārraudzība tiek veikta bāriņtiesas lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu). Tāpat bāriņtiesām turpmāk ir pienākums ziņot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai par atkārtotu aizgādības tiesību pārtraušanu tam pašam vecākam par to pašu bērnu.

Savukārt no 2023. gada 1. jūlija tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem būs personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju un kuras izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem Patvēruma likuma izpratnē, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

Šīs ir izmaiņas sociālajā jomā, par kurām ministrija var informēt, kamēr vēl nav pieņemts budžets 2023. gadam, uzsvēra LM.

Kā ziņots, valdība darbu pie 2023. gada budžeta plāno noslēgt februāra beigās.