Laikos, kad Krievija veic brutālu karadarbību Ukrainā, saprotams, ka visā Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā vienīgais apdraudējums var nākt no Krievijas, pirmdien preses konferencē pēc tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Patlaban Zviedrija kopā ar Somiju ir ceļā uz NATO, un Latvija no pirmās dienas šādu pievienošanos ir atbalstījusi. Kariņš cer, ka atlikušās divas no 30 NATO valstīm – Turcija un Ungārija – arī atbalstīs šo valstu pievienošanos NATO.
Kristersons norādīja, ka pieteikumi NATO gan Zviedrijai, gan Somijai ir bijuši svarīgi, un Zviedrija novērtē tūlītējo un visaptverošo Latvijas atbalstu pieteikumam.
"Šobrīd jādomā par aizsardzību diezgan sērīgā noskaņā, jo mums jāpiemin mūsu draugi Ukrainā, un iemesli, kāpēc jāpadziļina sadarbība, ir nepatīkami," pauda Kristersons.
Viņš pauda cerību, ka pēc iespējas ātrāk izdosies noslēgt pievienošanās procesu NATO.
"Zviedrijai, Somijai un Turcijai ir trīspusējs līgums, kas tiek aktīvi īstenots, ko arī apliecina Turcija. Vai nu ratifikācija tiks pabeigta pirms vēlēšanām Turcijā, kas būtu visizdevīgāk gan Zviedrijai, gan NATO, vai arī ratifikācija tiks atlikta, bet tas ir Turcijas lēmums, ko nevaru ietekmēt, tomēr darām visu, ko esam solījuši, lai mūsu dalība NATO tiktu apstiprināta," sacīja Kristersons.
"Redzam iespējas Baltijas jūras reģionam kļūt par vienotas militārās alianses daļu, un tagad ir pēdējais brīdis Zviedrijai un Somijai kļūt par NATO daļu. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī tas, ko Krievija dara Ukrainā, ir divi ļoti skaidri iemesli, kāpēc Zviedrijai un Somijai ir nepieciešams iestāties aliansē," komentējot Baltijas valstu ieguvumu no Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO, sacīja Kristersons.
Kariņš pauda pārliecību, ka Zviedrijas un Latvijas regulāras sarunas ir svarīgas, lai apliecinātu draudzību un skatītos uz sadarbības iespējām nākotnē.
Premjeri pārrunājuši militārās industrijas sadarbības iespējas, un Kariņš norādīja, ka Latvijas bruņotie spēki jau izmanto vairākas zviedru sistēmas, tomēr pastāv plašas sadarbības attīstības iespējas.
Kariņš norādīja, ka Latvijas un Zviedrijas sadarbība un savstarpējās attiecības vērtējamas kā "izcili labas, tomēr vienmēr iespējams kaut ko uzlabot". Ministru prezidents sacīja, ka abām valstīm ir labas ekonomiskās attiecības, tomēr ir iespējams uzlabot sadarbību enerģētikā, tostarp arī elektrosavienojumā starp valstīm un sadarbību vēja parku jomā.
Premjerministri arī secinājuši, ka Zviedrijai, tāpat kā Latvijai, ir aktuāls transporta jautājums, domājot, kā atjaunot prāmja satiksmi starp Stokholmu un Rīgu.
Vienlaikus Zviedrijas premjerministrs norādīja, ka abi ministru prezidenti tikšanās laikā turpināja sarunu par Eiropas reakciju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā attiecībā uz konkurētspējas veicināšanu.
"Ir jāmazina riski Eiropas uzņēmumiem nonākt nelabvēlīgākā situācijā, un vissvarīgāk šobrīd ir skatīties ilgtermiņā un palielināt Eiropas konkurētspēju, kā arī īstenot pasākumus, kas veicinātu sekmīgu uzņēmumu darbību ilgtermiņā," sacīja Zviedrijas premjerministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
