Apvienotās Karalistes, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas valstu, valdību vadītāji un aizsardzības ministri šodien Rīgā tikšanās laikā diskutēja par drošības situāciju reģionā, tostarp par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti Arktikas, Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionos un hibrīdapdraudējumiem.
Līderi apliecināja JEF unikālo lomu, kā NATO papildinošu formātu, atbildot uz minētajiem izaicinājumiem un rūpējoties par drošību un stabilitāti Ziemeļeiropā.
Uzklausot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstījumu par situāciju Ukrainā, JEF līderi vienojās turpināt visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai un nosodīja Krievijas brutālo kara turpināšanu pret kaimiņvalsti, īstenojot uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai ar mērķi terorizēt iedzīvotājus.
Tāpat JEF līderi kopīgajā paziņojumā uzsvēra, ka šī gada laikā tās dalībvalstis ir pilnveidojušas spēju kopīgi sadarboties krīzes situācijās un apliecināja gatavību turpināt attīstīt un pārbaudīt JEF spējas kopīgās mācībās reģionā, tai skaitā 2023. gadā plānotajām "JEF Warrior" Arktikā.
Rīgas sanāksmē panākta vienošanās par ciešāku sadarbību hibrīdapdraudējumu novēršanai dalībvalstu zemūdens un enerģētikas infrastruktūrai.
"Šodien mēs vienojāmies pastiprināt sadarbību hibrīddraudu novēršanā, galveno uzmanību pievēršot tam, lai novērstu draudus un aizsargātu mūsu zemūdens datu un enerģētikas kopīgo infrastruktūru. Tas ietvers labāku apmaiņu ar izlūkdatiem, sadarbību ar nozari un daudznacionāliem partneriem, lai palielinātu noturību un uzlabotu mūsu kolektīvās reaģēšanas spējas," teikts JEF kopīgajā paziņojumā.
JEF līderi sanāksmē diskutēja par formāta lomu, papildinot NATO militārās spējas reģionā, un vienojās uz nākamo tikšanos 2023. gadā uzdot ekspertiem sagatavot JEF attīstības 10 gadu vīziju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
